Filosofiskā antropoloģija III: Rakstu krājums

Abstract

This third volume is identical to the previous ones in its structural form, but conceptually different in its attempt to answer the fundamental question of philosophical anthropology: what is man? A question that is difficult to answer in general, and even more difficult to answer in a single volume – however, the authors dare to try, because their desire to find an answer, or at least to come close to it, is too great. The process of looking for an answer is also cognitively exciting and stimulating, even if there is no hope for a positive result. In their search for an answer to this question, the authors have taken considered not only the multidisciplinary approach but also the most important thinkers and movements, specificity of the anthropological perspective in the context of Western culture. The answer to this question is also sought within a limited time period – from the Enlightenment to the present day.

Filosofiskās antropoloģijas tēmām veltītā trīssējumu krājuma trešajā daļā lasītājs atrod turpinājumu cilvēka esības un ar to saistīto pārdzīvojumu vētīšanai. Ja pirmajos divos krājumos ir skartas idejas, kas piešķir vai skaidro cilvēka eksistenci, vēršot skatu pašam uz sevi un lielajām idejām, kurās ieaugam no mazotnes, tad šis krājums būtu caurvijams ar vārdiem “mijiedarbība mūsdienu sabiedrībā”. Cilvēka mijiedarbība visā tās bagātībā un nokrāsās – mijiedarbība ar valsti un kopienu, indivīda mijiedarbība pašam ar sevi un sevis atspulgu citu acīs, dabiskā stāvokļa meklēšana un arhetipu pārskatīšana vai ieraudzīšana no jauna. Krājums ir zinātnisks, kas nozīmē – tajā tiek ne tikai ieraudzīts mūsdienu cilvēks sasaistē ar viņu veidojošajiem un veidotajiem fenomeniem, bet arī iz­svērts – kā cilvēku ieraudzīt šodienas kontekstā. Līdzīgi kā mūsdienīgs cilvēks ir reizē tas pats un reizē cits, arī šodienas zinātne atrod sevi no jauna datu pārbagātības, tehnoloģisko izrāvienu un maldu informācijas pasaulē. Sekojot laikmeta zinātnes paradigmai par starpdisciplinaritātes pievienoto vērtību, ekosistē­miskas uztveres pieejām un koprades spēku, šis krājums (atsevišķi vai komplektā ar iepriekšējiem) būtu rekomendējams jebkuras jomas zinātniekam, ikkatram, kas respektē zinātnisko domu un dzīves skatu, lai kādā nozarē darbotos. Jauni laiki, jauni instrumenti – arī mūsu skatā pašiem uz sevi. Šī krājuma idejas ir lokāli sakņotas gan laikā, gan telpā. Krājuma iznāk­ša­nas brīdī Rīgas Stradiņa universitātes humanitārās un sociālās zinātnes arī ir jauna ceļa sākumā. Ir nodibināta Sociālo zinātņu fakultāte, kuras misija ir uzdot un risināt mūsdienu sabiedrības lielos jautājumus. Šis krājums un tajā atrodamo autoru domu gaita apliecina šo misiju un droši kalpo kā alma mater vizītkarte. Lielie jautājumi mūs tuvina atbildēm, kas vedina uz domas skaidrību kā, iespējams, vienīgajām zālēm pret haosu un nenoteiktību. Visbeidzot, nejaušam lasītājam varētu rasties jautājums, vai šim krājumam pievērsties, ja nav lasīti iepriekšējie “Filosofiskās antropoloģijas” krājumi? To noteikti var darīt. Kaut arī domas visos krājumos ir savstarpēji papildinošas, tomēr, pievēršoties atsevišķam krājumam (pat atsevišķiem rakstiem tajā), lasītājs vienmēr atradīs sevi, jo katrā apcerē ir tikai viens galvenais varonis – pats lasītājs. Ar savām ciešanām, pārdomām, cerībām, abstrakcijām, emocijām, izmisumu – eksistences vienlaicīgo iespējamību un neiespējamību. Šajā krājumā mēs ieraugām mūsdienu cilvēku sevī, un varbūt mazliet rodam iespēju pietuvoties sev – mūsdienu cilvēkā.