Biržā kotēto Baltijas valstu uzņēmumu pārvaldes institūcijās nodrošinātā dzimumu līdzsvara un finanšu rentabilitātes rādītāju analīze

Abstract

Maģistra darbā “Biržā kotēto Baltijas valstu uzņēmumu pārvaldes institūcijās nodrošinātā dzimumu līdzsvara un finanšu rentabilitātes rādītāju analīze” tika veikta analīze par dzimumu līdzsvaru Baltijas valstu Nasdaq biržās kotēto uzņēmumu pārvaldes institūcijās, izmantojot finanšu rentabilitātes rādītājus (ROA, ROE un NPM) kā galvenos novērtēšanas kritērijus. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarība starp uzņēmumu valdēs un padomēs nodrošināto dzimumu līdzsvaru un finanšu rentabilitātes rādītājiem. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka pastāv pozitīva sakarība starp biržā kotēto Baltijas valstu uzņēmumu pārvaldes institūcijās nodrošinātā dzimuma līdzsvara rādītājiem un šo uzņēmumu ROA rādītājiem, bet starp dzimumu līdzsvara rādītājiem un uzņēmumu ROE un NPM rādītājiem pastāv pozitīva vāja tendence, kas ir statistiski nenozīmīga. Ievērojot pētījuma rezultātus, autore izstrādāja rekomendācijas dzimumu līdztiesības veicināšanai uzņēmumu pārvaldes institūcijās caur dzimumu līdzsvara prasību attiecināšanu uz plašāku uzņēmumu loku, iespēju uzņēmumiem izvēlēties tiem piemērotāko mērķi dzimumu līdzsvara sasniegšanā un valdes locekļa atvaļinājumu jautājumu sakārtošanu tiesību aktu līmenī. Pētījuma aktualitāte ir saistīta ar Eiropas Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģiju un 2022. gada 23. novembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū, kura paredz uzņēmumiem nodrošināt vismaz 33% pārstāvību valdēs un padomēs vai 40% dzimumu pārstāvību padomēs. Nepieciešamību veikt šādu pētījumu Baltijas valstīs nosaka arī šāda veida pētījumu trūkums reģionā. Šāds pētījums var sniegt jaunus ieteikumus uzņēmumu pārvaldības praksei un politikas veidotājiem attiecībā uz dzimuma līdzsvara regulējuma izstrādāšanu, īpaši ņemot vērā vietējos sociāli ekonomiskos faktorus Baltijas reģionā. Tā rezultāti var būt noderīgi gan uzņēmumiem, gan regulējošajām iestādēm, veicinot dzimuma līdztiesību uzņēmumu pārvaldēs un sniedzot ieguldījumu uzņēmumu ilgtspējīgumā. Maģistra darba pētījumā tiek izmantotas dažādas metodes, tai skaitā monogrāfiskā un dokumentu analīze, korelācijas analīze un datu analīze ar SPSS, kā arī daļēji strukturētas intervijas ar ekspertie

Master's thesis "Analysis of Gender Balance and Financial Performance Indicators in the Management Institutions of Baltic Listed Companies" conducts an analysis of gender balance in the governance institutions of Baltic countries listed on Nasdaq stock exchange, utilizing financial performance indicators (ROA, ROE and NPM) as the primary evaluation criteria. The research was aimed to determine whether there is a correlation between gender balance in company boards and financial performance indicators. Research results indicated a positive correlation between gender balance indicators in the governance institutions of the Baltic listed companies and their ROA indicators. There was a weak positive trend, statistically insignificant, between gender balance indicators and the ROE and NPM indicators of these companies. Taking into account the results of the study, the author developed recommendations for promoting gender equality in management institutions of companies by extending gender balance requirements to a wider range of companies, allowing companies to choose the most suitable target for achieving gender balance, and addressing board member leave issues at the legislative level. The relevance of the study is linked to the European Commission's gender equality strategy and the Directive 2022/2381 adopted by the European Parliament and Council on November 23, 2022, aimed at improving gender balance among directors of listed companies. The Directive mandates companies to ensure at least 33% representation in both executive boards and supervisory boards or 40% gender representation on supervisory boards. The need for such research in the Baltic states is also driven by the lack of similar studies in the region. This study can provide new recommendations for corporate governance practices and policymakers regarding the development of gender balance regulations, especially considering local socio-economic factors in the Baltic region. The results can be beneficial for both companies and regulatory authorities, promoting gender equality in corporate governance and contributing to sustainable business practices. Various methods are used in the research, including monographic and document analysis, correlation analysis, and data analysis with SPSS, along with partially structured interviews with experts.