Vai dzīve bez sāls? Profesionālais militārais dienests un dzīve pēc atvaļināšanās

Abstract

ANOTĀCIJA Maģistra darbā “Vai dzīve bez sāls? Profesionālais militārais dienests un dzīve pēc atvaļināšanās”, izmantojot daļēji strukturētas intervijas, novērojumus un autoetnogrāfiju, tiek pētīta karavīru dzīves jēga un sociālā ievietotība militārajā un civilajā dzīvē. Kopumā Latvijas sabiedrība uzticas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurā dienošajiem karavīriem, savas profesijas ietvaros, jāiemieso gan morālā atbildība pret valsti, gan gatavība pieredzēt fiziskus ievainojumus un potenciālus nāves riskus. Tomēr pēc atvaļināšanās, nereti karavīri jūtas vīlušies attiecībās ar valsti, vienlaikus saglabājot augstu patriotiskumu un lojalitāti pret to. Savā maģistra darbā es apgalvoju, ka pēc atvaļināšanās karavīra un valsts attiecības raksturojamas kā morāli asimetriskas. No vienas puses, karavīra profesijā ietvertās juridiskās un morālās atbildības kvintesence – cilvēka dzīvība un dzīves jēga (dzīves sāls), veido militāro identitāti, kas attiecināma uz visu karavīra mūžu un saglabājas arī pēc profesionālās karjeras beigām, bet no otras puses, valsts kā šīs atbildības noteicēja un identitātes veidotāja, pēc profesionālā dienesta tiesisko attiecību beigām, turpina tikai neoliberāla rakstura darījuma attiecības. Pētījums iezīmē karavīra militārās identitātes sarežģīto veidošanās procesu, kurā tiek disciplinēts indivīda ķermenis un prāts, kas vēlāk, pēc atvaļināšanās, kļūst par resursu civilās dzīves izaicinājumiem. Militāro identitāti caurauž tuvniecības / radniecības saikņu veidošanās attiecībās ar valsti un citiem karavīriem, pie tam, šo attiecību intensitāte mēdz būt tik augsta, ka antropologs un karavīrs Deivs Grosmans secinājis, ka “vieglāk ir zaudēt dzīvību nekā pievilt biedrus”. Maģistra darbā arī secinu, ka tuvniecības saiknes ir saistītas ar karavīra pozīciju militārajā hierarhijā. Morālā asimetrija attiecībās ar valsti, kas karavīriem ir grūti pieņemama, parādās tikai pēc atvaļināšanās no profesionālā militārā dienesta. Šīs asimetrijas pamatā ir valsts tuvniecības attiecību pārrāvums attiecībā uz atvaļinātajiem karavīriem, saglabājot rūpes un sociālos pakalpojumus tikai atsevišķos gadījumos, nepilnā apmērā. Dažkārt to cenšas kompensēt bijušo, atvaļināto komandieru izveidotās sabiedriskā labuma organizācijas, kas uzņemas atbildību un sociālas rūpes par atvaļinātajiem karavīriem, viņu bērniem un bojā gājušo karavīru tuviniekiem.

ANNOTATION In master’s thesis “Life without salt? Professional military service and life after the Retirement” through semi-structured interviews, observations and autoethnography, explores the meaning of soldiers’ lives and social insertion in military and civilian life. In general, Latvian society trusts the Latvian National Armed Forces, in which serving soldiers, within the scope of their profession, must instill both moral responsibility towards the state and readiness to experience physical injuries and potential risks of death. However, after retiring, it is not uncommon for soldiers to feel disillusioned in their relationship with the state, while maintaining high level of patriotism and loyalty to the state. In my master's thesis, I argue that after retiring, the relationship between a soldier and a state is characterized as morally asymmetrical. On the one hand, the quintessence of legal and moral responsibility embodied in the profession of a soldier – human life and the meaning of life (the salt of life) – forms the military identity, that applies throughout the soldier’s life and persists even after the end of his professional career, but on the other hand, the state as the determiner of this responsibility and the creator of identity, after the end of the legal relationship of professional service, continues only business relations of a neoliberal nature. The study marks the complex process of formation of a soldier's military identity, in which the body and mind of the individual are disciplined, which later, after retirement, become a resource for the challenges of civilian life. Military identity is permeated by the formation of relatedness / kinship ties in relations with the state and other soldiers, moreover, the intensity of these relations tends to be so high that anthropologist and soldier Dave Grossman concluded that "it is easier to lose one's life than to disappoint comrades". In my master's thesis, I also conclude that relatedness / kinship ties are related to the soldier's position in the military hierarchy. Moral asymmetry in relations with the state, which is difficult for soldiers to accept, appears only after retirement from professional military service. The basis of this asymmetry is the disruption of the state relatedness relations regarding retired soldiers, while maintaining only limited care and social services. Sometimes this is compensated for by public benefit organizations set up by former, retired commanders, who take responsibility and social care for retired soldiers, their children and the relatives of the soldiers who died.