Raksturīgākās senioru ikdienas fiziskās aktivitātes, un viņu viedoklis par savu veselības stāvokli, vecuma posmā no 65 – 75 gadiem.

Abstract

Kvalifikācijas darbs “Raksturīgākās senioru ikdienas fiziskās aktivitātes, un to ietekme uz veselības stāvokli, vecuma posmā no 65 – 80 gadiem” ir izstrādāts ar mērķi novērtēt fizisko aktivitāšu tendences Latvijas senioru vidū, vecumā pēc 65 gadiem, kā arī noteikt fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo stāvokli. Ir zināms, ka fiziskajām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz cilvēka mentālo veselību, vairojot enerģiju un samazinot sāpes. Pēc autores domām, šī tēma ir ļoti būtiska, jo mūsu sabiedrība kļūst aizvien vecāka, pateicoties medicīnas attīstībai, bet kvalitatīvas vecumdienas ne visiem ir iespējamas, veselības stāvokļa dēļ. Pasaules Veselības organizācijas dati ir norādījuši, ka fiziskā neaktivitāte ir viens no būtiskākajiem neinfekcioziem nāves riska cēloņiem. Ir būtiski izglītot sabiedrību, par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz veselību, kā fizisko, tā mentālo veselību, arī senioru vidū. Pētījuma mērķis: Izpētīt aktuālāko fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo stāvokli, vecuma posmā no 65 – 80 gadiem. Pētījuma hipotēze: Senioriem, vecuma posmā no 65 līdz 80 gadiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tiek pozitīvi ietekmēts psihoemocionālais stāvoklis Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums - strukturētā aptauja. Galvenie secinājumi: Strukturētās aptaujas pētījums rāda, ka populārākās fiziskās aktivitātes, senioru vidū, ir dārza darbi, vingrošana mājās un soļošana vai nūjošana. Aptuveni trešdaļa (33%), ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas 3 reizes/nedēļā un aptuveni piektdaļa (20%), vairāk kā 3 reizes/nedēļā. Atlikušā daļa, fiziskajām aktivitātēm velta laiku 2 vai mazāk reizes/nedēļā, vai nenodarbojas vispār. Vairums seniori uzskata, ka būtiski ir trenēt izturību, līdzsvaru un lokanību, un tikai neliela daļa norādīja uz spēku. Jautājumā, par fizisko aktivitāšu ietekmi uz emocionālo stāvokli, tikai 3.7% aptaujāto senioru norādījuši, ka izmaiņas neizjūt. Tomēr 6.6% aptaujāto senioru, fizisko aktivitāti uzskata par motivāciju uzlabot mentālo veselību. Nedaudz vairāk aptaujāto, to uzskata par veidu, kā mazināt stresu (16.4%), taču gandrīz visi aptaujātie (91.8%) norādīja uz subjektīviem miega kvalitātes uzlabojumiem, dienās, kurās bijuši fiziski aktīvi. Gandrīz 22% aptaujāto ir norādījuši, ka sirgst no plecu sāpēm, 20.7% norādījuši uz ceļa sāpēm un 16.1% norādījuši uz miega traucējumiem. Gūtos secinājumus var pielietot, lai varētu izglītot seniorus par to, ka fiziskās aktivitātes raisa pozitīvu psihoemocionālo stāvokli. Pēc aptaujas datiem, var secināt, ka seniori labprāt vingro mājās un dodas pastaigās/nodarboties ar nūjošanu. Pašvaldības varētu piedāvāt kopīgus nūjošanas pasākumus, tieši senioru vidū, kā arī, speciālisti, kuri specializējas jomās, saistībā ar fiziskajām aktivitātēm, varētu piedāvāt veidot vingrošanas kompleksus, kurus veikt mājās.

The research paper "Characteristics of Daily Physical Activities for Seniors and Their Impact on Health Status in the age range of 65–80" is developed to assess the trends of physical activities among Latvian seniors aged 65 to 80 and determine the impact of these activities on their psychoemotional well-being. Recognizing the positive effects of physical activities on mental health, such as increased energy and pain reduction, the author argues that this topic is crucial as society continues to age, thanks to advancements in medicine, yet not everyone can experience quality aging due to health conditions. According to the World Health Organization, physical inactivity is a significant non-infectious risk factor for mortality. It is essential to educate the public about the positive effects of physical activities on both physical and mental health, especially among seniors. Research Objective: To examine the most current of physical activities impact on psychoemotional well-being in the age range of 65 to 80. Hypothesis: Seniors aged 65 to 80 engaging in physical activities experience a positive impact on their psychoemotional well-being. Research Design: Quantitative, non-experimental study using a structured survey. Key Findings: The structured survey reveals that the most popular physical activities among seniors are gardening, home exercises, walking or Nordic walking. Approximately one-third (33%) engage in physical activities three times per week, and around one-fifth (20%) more than three times per week. The remaining respondents either dedicate time to physical activities two or fewer times per week or do not engage at all. The majority of seniors consider endurance, balance, and flexibility training important, with only a small percentage emphasizing strength. Regarding the impact of physical activities on emotional well-being, only 3.7% of respondents reported not experiencing any changes. However, 6.6% of seniors surveyed see physical activity as a motivation to improve mental health. Slightly more respondents see this as a way to relieve stress (16.4%), but almost all respondents (91.8%) pointed to subjective improvements in sleep quality, on days where they were physically active. Almost 22% mentioned shoulder pain, 20.7% knee pain, and 16.1% sleep disturbances. The obtained conclusions can be applied to educate seniors about the positive psychoemotional effects of physical activities. Based on the survey data, it can be inferred that seniors willingly exercise at home and engage in walking or Nordic walking. Municipalities could offer joint Nordic walking events, specifically for seniors. Specialists in the field of physical activities could provide home exercise routines.