Fitnesa nozares ietekme uz valsts ekonomiku un sabiedrības veselību.

Abstract

Kvalifikācijas darbs “Fitnesa nozares ietekme uz valsts ekonomiku un sabiedrības veselību” ir aktuāls, jo pēdējos gadu desmitos iedzīvotāji dažādu apstākļu rezultātā kļuvuši mazkustīgi, kas savukārt veicinājis dažādu ar mazkustīgu dzīvesveidu saistītu slimību rašanos. Tā kā valsts labklājība un ekonomikas attīstība ir saistītas ar iedzīvotāju darba produktivitāti un veseli iedzīvotāji, ilgs un kvalitatīvs mūžs ir labklājības kritērijs, fiziskās aktivitātes ir viens no ļoti svarīgiem šī kritērija izpildes faktoriem. Pētījuma mērķis ir izvērtēt fitnesa nozares ietekmi uz valsts ekonomiku, sabiedrības veselību un produktivitāti. Pētījuma uzdevumi: noteikt mazkustības izmaksas Latvijas veselības aprūpes sistēmai un produktivitātes zaudējumus mazkustības dēļ un fitnesa nozares iespējas samazināt mazkustīguma izmaksas Latvijā; kā arī noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret atsevišķiem fizisko aktivitāti veicinošiem pasākumiem un izvērtēt to ietekmi uz sabiedrības veselību un valsts ekonomiku. Pētniecības metode: kvantitatīvā, aprakstošā šķērsgriezuma. Pētniecības instrumenti:1) statistikas datu no SPKC, VSAA (par izmaksām saistībā ar darba nespējām), NVA par bezdarbu un NVD par valsts izmaksām saistībā kompensācijām medikamentiem apstrāde ar Excel; 2) aptauja ar anketu – nejaušināta Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par viņu fizisko aktivitāšu ieradumiem un attieksmi pret iespējamiem atvieglojumiem saistībā ar fiziskajām aktivitātēm treneru vadībā un sporta bāzēs. Respondentu skaits 95, rezultāti apstrādāti programmā Excel ar aprakstošās statistikas metodi. Galvenie secinājumi: mazkustīgums ir nopietna problēma un slogs valsts ekonomikai, izdevumi darba nespējas pabalstiem un medikamentu kompensācijām sastāda, sākot no 1,87% no kopējā valsts budžeta; vidējais slimības pabalstu saņēmēja vecums ir 46 gadi, vidējais darba nespējas ilgums 16 dienas, kas rada ievērojamus zaudējumus ekonomikai; fitnesa nozarei ir potenciāls sniegt būtisku atbalstu iedzīvotāju fiziskās aktivitātes līmeņa palielināšanā un produktivitātes celšanā, tomēr nozare ir pilnībā privātā sektora joma un esošajos apstākļos fitnesa iestādes un fitnesa treneri nav pieejami visiem iedzīvotājiem; iedzīvotāju fiziskās aktivitātes palielināšanai ir vērtīgi izmantot dažādas fiziskās aktivitātes veicinošas bonusu un atlaižu sistēmas; ieguldījumi fitnesa nozarē un iedzīvotāju fiziskās aktivitātes celšanā atmaksājas, jo, uzlabojoties iedzīvotāju veselībai, samazinās izdevumi veselības aprūpei. Pētījumu var izmantot kā izglītojošu un uzskates līdzekli dažādu fizisko aktivitāšu veicināšanas programmu izstrādei gan pašvaldību, gan arī valsts līmenī.

Qualification paper “Influence of fitness industry to the economy and public health” is written in study programme “Health sport specialist” and its aim is to measure influence of the fitness industry to the economics, to public health industry and to productivity of Latvia. In the last decades lifestyle of people has changed a lot, inhabitants are not enough physically active and that leads to many health problems. Main tasks for the qualification paper are to identify the costs of sedentary lifestyle to public health system and loss of productivity caused by sedentary lifestyle; to determine the possibilities of the fitness industry to lower those costs; and to clarify the attitude of Latvian population regarding decent measures to promote physical activities, their wellbeing and estimate the possible influence of those measures to public health system and productivity. Hypothesis – the fitness industry has the potential to bring positive influence in Latvia's national economics, public health, and productivity and hypothesis was totally proven. Research method: quantitative. Research instruments: 1) comparative study of data. All data taken from governmental institutions of Latvia, such as The State Social Insurance Agency, The National Health Service, The Ministry of health, The Ministry of welfare; 2) questionnaire of Latvian population regarding their attitude to physical activities, wellbeing, and possible changes to became more physically active. Included 95 persons 20 years old and older. Analysis of results performed with Excel programme and method of descriptive statistics. Main conclusions: 1. Sedentary lifestyle is huge problem and burden to economics, and it makes considerable costs to public health system, starting from 1,87% from state’s total budget. Person who asks for the sickness benefit in average is 46 years old and in average person’s incapacity lasts for 16 days per year, that leads to significant loss of productivity. 2. The fitness industry could solve a part of this problem by promoting people in physical activities, unfortunately the service is not available for all population as the industry is solely private and therefore governmental involvement is needed. 4. All investments, directed to fitness industry, accordingly, pays off. Fitness industry could provide an essential support for population to encourage them be more physically active and more productive, and, as a result, minimize costs for health issues. This research could be used as manual for individuals and government institutions for educational purposes and for promotion of physical activities and active lifestyle.