Fiziskās slodzes un uztura paradumu saistība ar subjektīvo pašsajūtu..

Abstract

Šī kvalifikācijas darba tēma ir “Fiziskās slodzes un uztura paradumu saistība ar subjektīvo pašsajūtu” un tās aktualitāte ir pamatojama ar to, ka mūsdienās joprojām ļoti liels skaits cilvēku saskaras ar tādām veselības problēmām, kas ietekmē cilvēka fizisko pašsajūtu, kā arī pazemina cilvēka psiholoģisko labsajūtu un pasliktina emocionālo stāvokli. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu ir cilvēka ķermeņa fiziskais stāvoklis un funkcionalitāte, cilvēks ar labu fizisko un psiholoģisko veselību savu dzīves kvalitāti un subjektīvo pašsajūtu vērtē augstāk kā personas ar veselības problēmām. Pētījuma mērķis ir noskaidrot iespējamību, ka cilvēka fiziskā, psiholoģiskā pašsajūta un dzīves līmeņa novērtējums ir manāmi augstāks ievērojot labus uztura paradumus un veicot pietiekami daudz fiziskās aktivitātes. Pētījuma jautājums ir: Kāda ir fiziskās slodzes un uztura paradumu saistība ar cilvēka subjektīvo pašsajūtu? Aptaujā piedalījās 65 respondenti, no kuriem 43 bija sievietes un 22 bija vīrieši. Respondentu vidējais vecums bija 24.2 gadi. Kā pētījuma metode darbā tika izvēlēta kvantitatīvā pētījuma metode (aptauja). Iegūtie dati analizēti SPSS programmā, lai noteiktu Spīrmena ranga koeficientu starp rādītājiem, nosakot saistību starp tiem. Pētījuma rezultāti apstiprina vidēji spēcīgu saistību starp fizisko un psiholoģisko pašsajūtu ar fizisko aktivitāšu ieradumiem, kas norāda, ka uzlabojot fiziskās slodzes līmeni ir iespējams uzlabot kā fizisko tā arī psiholoģisko pašsajūtu. Savukārt starp fizisko pašsajūtu un uztura paradumiem ir vāja saistība tikai sabalansētam uzturam, kamēr psiholoģiskai pašsajūtai ir vāja saistība ar vairākiem uztura paradumiem, kas norāda, ka ievērojot labus uztura paradumus ir iespējams uzlabot psiholoģisko pašsajūtu, bet fizisko pašsajūtu nedaudz iespējams uzlabot ievērojot sabalansētu uzturu.

The theme of this thesis is "The Relationship Between Physical Activity and Dietary Habits with Subjective Well-being." Its relevance stems from the prevalent health issues affecting physical well-being, psychological wellness, and emotional states among a significant population today. Individuals with good physical and psychological health tend to rate their quality of life and subjective well-being higher than those facing health issues. The research aims to explore the possibility that evaluating physical and psychological well-being is notably higher when adopting healthy dietary habits and engaging in sufficient physical activity. Research Question: What is the correlation between physical activity, dietary habits, and an individual's subjective well-being? The study involved 65 participants, comprising 43 females and 22 males, with an average age of 24.2 years. Data collected were analyzed using the SPSS Statistics program to determine Spearman's rank correlation coefficient among the variables, establishing the relationships between them. The study results confirm a moderately strong correlation between physical and psychological well-being with physical activity habits, indicating that improving physical activity levels can enhance both physical and psychological well-being. However, the correlation between physical well-being and dietary habits is weak, observed only for a balanced diet. Conversely, psychological well-being shows weak correlation with various dietary habits, suggesting that adhering to healthy dietary habits can enhance psychological well-being, while improving physical well-being is slightly possible by maintaining a balanced diet.