CPV vakcinācijas aptvere 12-18 gadus vecām meitenēm ģimenes ārstu praksēs Rīgā un Liepājā

Abstract

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir vienkāršs DNS vīruss, kas izraisa labdabīgas un ļaundabīgas pārmaiņas cilvēka ādā un gļotādās. 90% dzemdes kakla vēža gadījumos ir pierādīta CPV infekcija ar onkogēnajiem CPV tipiem. No 2006.gada pasaulē ir pieejama vakcīna pret hronisku CPV infekciju (99% efektivitāte). Par spīti vakcīnas iekļaušanai nacionālajā vakcinācijas kalendārā Latvijā vakcinācijas aptvere ir vidēji laba, bet ne pietiekama, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot 12-18 gadus vecu meiteņu vakcinācijas aptveri pret CPV infekciju ģimenes ārstu praksēs Rīgā un Liepājā. Noskaidrot šo meiteņu vecāku un sabiedrības pārstāvju zināšanas un viedokli par CPV infekciju un vakcināciju Materiāli un metodes. Ģimenes ārstu praksēs Liepājā un Rīgā tika atlasītas 12-18 gadus vecas meitenes un noteikts vakcinācijas statuss pret CPV un vakcīnas veids. Kā arī tika veikta meiteņu vecāku un sabiedrības pārstāvju anketēšana ar pašu izstrādātu aptauju. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti Microsoft Excel un SPSS Statistics 22 datorprogrammās. Konfidences intervāls 95%, p<0,05. Rezultāti. Kopumā tika iegūti 846 meiteņu vakcinācijas dati pret CPV infekciju: 241 meitene bija saņēmusi pilnu vakcinācijas kursu, 42 meitenes bija saņēmušas 1 devu, bet 563 nebija vakcinētas. 845 meitenes tika vakcinētas ar valsts apmaksāto vakcīnu, 1 meitene – par vecāku līdzekļiem. Vidēji 49,25% meiteņu Liepājā bija saņēmušas vismaz 1 vakcīnas devu, bet 43,17 bija saņēmušas pilnu kursu, kas ir ļoti līdzīgs vidējam rādītājam Latvijā. Rīgā 27,81% meiteņu ir saņēmušas vismaz 1 devu un 22,53% saņēma pilnu vakcinācijas kursu. 11 jautājumu garu aptauju aizpildīja 52 meiteņu vecāki: 37 meitenes nebija vakcinētas, 15 bija vakcinētas pret CPV infekciju. 86,5% bija dzirdējuši par CPV, 75% zināja ka var inficēties abi dzimumi, 92,3% prata atzīmēt vismaz vienu ar CPV saistītu saslimšanu. Līdzīgi rezultāti bija arī 341 sabiedrības pārstāvim, kas aizpildīja aptauju (respektīvi 88%; 76%; 90%). Visvairāk respondentu zināja par dzemdes kakla vēzi, ko minēja 337 (85,75%) respondenti. Daļa respondentu zināja arī par dzimumorgānu kārpām (45,70%), anālā kanāla vēzi (18,32%) un elpceļu papilomām (15,01%). Izmantojot Mann-Whitney U test, netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp meiteņu vecāku zināšanām un meitas vakcinācijas statusu (p=0.070). Pētījumā netika atrasta statistiski nozīmīga saistība starp respondentu zināšanām par CPV un gatavību vakcinēt savus bērnus(p=0.070). Salīdzinot vakcinētu un nevakcinētu meiteņu vecāku zināšanas par CPV infekciju un vakcināciju ar meitas vakcinācijas statusu, netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām (p=0.109). Statistiski nozīmīga saistība netika novērota ne ar vecāku dzimumu (p=0,077), ne ar vecumu (p=0,08), ne ar izglītības līmeni (p=0,448). Nevakcinēto meiteņu vecāki kā biežāko atteikuma iemeslu minēja bažas par vakcīnas drošumu (8 respondenti, 21,62%). 12 nevakcinēto meiteņu vecāki norādīja, ka vak

Human Papillomavirus (CPV) is a simple DNA virus that causes benign and malignant changes in the human skin and mucous membranes. 90% of cervical cancers there is evidence of HPV infection with oncogenic HPV types. As of 2006, a vaccine against chronic CPV infection is available worldwide (99% efficacy). Despite the inclusion of the vaccine in the national vaccination calendar in Latvia, vaccination coverage is moderate but insufficient to ensure collective immunity. The objective of the study was to find out the vaccination coverage of 12-18 year old girls against CPV infection in GP practices in Riga and Liepaja. The other objective was knowledge and views of parents and members of the public on HPV infection and vaccination Materials and methods. 12-18 year old girls in family doctors’ practices in Liepaja and Riga were selected. The status of vaccination against CPV and the type of vaccine were determined. In addition, a questionnaire was developed by the parents and members of the public through a self-developed survey. The obtained data were collected and analyzed in Microsoft Excel and SPSS Statistics 22 computer programs. Confidence interval 95%, p <0.05. Results. A total of 846 girls’ HPV vaccination data was collected: 241 girls had received a full course of vaccination; 42 girls had received one dose and 563 had not been vaccinated. 845 girls were vaccinated with state-paid vaccine, 1 girl - at the parents' expense. On average, 49.25% of girls in Liepaja had received at least one vaccine dose, while 43.17 had received a full course, which is very similar to the average in Latvia. In Riga, 27.81% of girls received at least one dose and 22.53% received a full course of vaccination. A questionnaire of 11 questions was completed by the parents of 52 girls: 37 girls were not vaccinated, 15 were vaccinated against HPV infection. 86.5% had heard of HPV, 75% knew that both genders could be infected, and 92.3% knew at least one HPV related condition. Similarly, 341 members of the public who completed the survey (88%; 76%; 90% respectively) completed the survey. Most respondents were aware of cervical cancer, which was mentioned by 337 (85.75%) respondents. Some respondents were also aware of genital warts (45.70%), anal canal cancer (18.32%), and respiratory papillomatosis (15.01%). Using the Mann-Whitney U test, no statistically significant difference was found between the vaccinated girls’ and unvaccinated girls’ parents’ and parents’ knowledge about HPV and vaccination (p = 0.070). The study found no statistically significant association between respondents' knowledge of HPV and their willingness to vaccinate their children (p = 0.070). No statistically significant differences were found between the groups of vaccinated and unvaccinated girls in their knowledge of HPV infection and vaccination status with their daughter vaccination status (p = 0.109). No statistically significant association was observed with either older gender (p = 0.077)