Vienas spoguļspēles intervences aprobēšana vēlīnā brieduma sieviešu pilotpētījuma grupā un tās ietekme uz pašizjūtas, aktivitātes, noskaņojuma un vientulības izjūtas rādītājiem

Abstract

Pētījuma ideja tika izstrādāta, pamatā analizējot divus iepriekš Izraēlā veiktus pētījumus par spoguļspēles pozitīvo ietekmi uz vēlīnā brieduma pieaugušo apmierinātību ar sociālajām attiecībām, kognitīvo funkcionēšanu (Keisari et al., 2022) un spēju mazināt sociālo vientulības sajūtu (Elheja et al., 2021). Šī pētījuma mērķis bija veikt vienas spoguļspēles intervences aprobēšanu vēlīnā brieduma sieviešu pilotpētījuma grupā, noskaidrot dalībnieču vērtējumu par piedzīvoto intervenci un tās ietekmi uz pašizjūtas, aktivitātes, noskaņojuma un vientulības izjūtas rādītājiem. Pētījuma jautājumi bija: (1) Kāda ir pašizjūtas, aktivitātes un noskaņojuma aptaujas faktoriālā validitāte?; (2) Kāds ir 5 ekspertu vērtējums par protokolu satura saprotamību katrā no intervencēm?; (3) Kāda ir vienas spoguļspēles intervences un vienas fiziskās aktivitātes intervences ietekme uz vēlīnā brieduma sieviešu pilotpētījuma grupas pašizjūtas, aktivitātes, noskaņojuma un vientulības izjūtas rādītājiem?; (4) Kāds ir vēlīnā brieduma sieviešu pilotpētījuma grupas vērtējums par piedzīvoto vienas spoguļspēles intervenci un vienas fiziskās aktivitātes intervenci?; (5) Vai un kā atšķiras vienas spoguļspēles intervences un vienas fiziskās aktivitātes intervences ietekme uz vēlīnā brieduma sieviešu pašizjūtas, aktivitātes, noskaņojuma un vientulības izjūtas rādītājiem? Pētījumā piedalījās 10 dalībnieces izpētes grupā un 10 kontroles grupā. Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu pašizjūtas, aktivitātes un noskaņojuma paaugstināšanos abās grupās un statistiski nozīmīgu vientulības izjūtas pazemināšanos abās grupās. (Eksperimentālās grupas pašizjūta – p = 0,01**; aktivitāte – p = 0,01**; noskaņojums – p = 0,01**; vientulības izjūta – p = 0,01**. Kontrolgrupas pašizjūta – p = 0,01**; aktivitāte – p = 0,01**; noskaņojums – p = 0,01** un vientulības izjūta – p = 0,01**). Eksperimentālā grupa tomēr uzrādīja statistiski nozīmīgāku pašizjūtas (p = 0,037*) un noskaņojuma (p = 0,002*) paaugstināšanos un statistiski nozīmīgāku vientulības izjūtas (p = 0,05*) pazemināšanos nekā kontrolgrupa. Eksperimentālas grupas dalībnieces arī atzīmēja, ka visvairāk piedzīvojušas piederības sajūtu, rotaļīgumu un prieku. Tas ļāva secināt, ka spoguļspēle var pozitīvāk ietekmēt vēlīna brieduma pieaugušo psihoemocionālās labsajūtas dažādus aspektus.

The idea of the study was developed based on the analysis of two previous studies conducted in Israel on the positive effects of mirroring on social satisfaction, cognitive functioning (Keisari et al., 2022) and the ability to reduce social loneliness (Elheja et al., 2021) in late maturing adults. The aim of this study was to validate a single mirror-game intervention in a pilot study group of late maturing women, to find out participants' perceptions of the intervention and its impact on measures of sense of physical well-being, activity, mood and loneliness. The research questions were - (1) What is the factorial validity of the Sense of Physical Well-being, Activity, and Mood Questionnaire; (2) What are the 5 experts' ratings of the comprehensibility of the protocol content in each intervention; (3) What are the effects of one mirror game intervention and one physical activity intervention on measures of sense of physical well-being, activity, mood, and feelings of loneliness in a pilot study group of late maturing women? ; (4) What is the rating of the pilot study group of late maturing women on the experience of the one mirror game intervention and the one physical activity intervention; (5) Do and how do the effects of the one mirror game intervention and the one physical activity intervention differ on measures of late maturing women's sense of physical well-being, activity, mood and loneliness? The study included 10 participants in the study group and 10 in the control group. The results showed a statistically significant increase in sense of physical well-being, activity and mood in both groups and a statistically significant decrease in feelings of loneliness in both groups. (Experimental group: sense of physical well-being - p = 0.01**; activity - p = 0.01**; mood - p = 0.01**; sense of loneliness - p = 0.01**. Control group sense of physical well-being - p = 0.01**; activity - p = 0.01**; mood - p = 0.01** and sense of loneliness - p = 0.01**). The experimental group, however, showed a statistically significant increase in sense of physical well-being (p = 0.037*) and mood (p = 0.002*) and a statistically significant decrease in loneliness (p = 0.05*) compared to the control group. The experimental group also reported that they experienced the greatest sense of belonging, playfulness and joy. This led to the conclusion that mirror play may have a more positive impact on different aspects of psycho emotional well-being in late maturing adults.