Rekvizītu lietojums deju un kustību terapijā: Darbības jomu noteikšanas pārskats un ekspertu intervija

Abstract

Maģistra darbā pētīts rekvizītu lieotjums deju un kustību terapijā. Pētījuma mērķis bija izstrādāt dabības jomu noteikšanas pārskatu, lai identificētu un apkopot datus par rekvizītu lietojumu nozīmi pētījumos un grāmatās, kā arī organizēt Latvijas deju un kustību terapeitu- ekspertu fokusgrupu, lai noskoadrotu kā rekvizītu lietojuma nozīmi raksturo praktizejoši DKT terapeiti Latvijā. Pētījums veikts divos secīgos posmos, katrā no posmiem izvirzot vienu galveno pētījuma jautājumu un vairākus apakšjutājumus, kas sniedz atbildes par rekvīzta funkciju DKT terapeitiskajā procesā, rekvizīta lietojuma mērķi un nozīmi, kā arī fokusgrupas ietvarā rekvizīta lietojums tika papildināts ar tādiem aspektiem kā grūtības un riski. Darbības jomu noteikšanas pārskatā tika iekļauti 14 kvalitatīvi pētījumi, 5 jaukta dizaina pētījumi, 1 kvazi eksperiments, 3 grāmatas un 1 gadījuma analīze, kas atbilst izstrādātajiem iekļaušanas/izslēgšanas kritērijiem. Pētījumu meklēšana veikta PubMed, ProQuest, Science Direct un Google Scholar datu bāzēs, tika pārlūkoti studiju noslēguma darbi, kā arī “pelēkā literatūra”. Pētījuma atlase notika vadoties pēc PRISMA shēmas 2020 procedūras. Datu ieguve veikta lietojot modificētu Microsoft Excel tabulu. Datu analīze veikta lietojot tematiskās analīzes metodi (Braun & Clarke, 2006) un kontentanalīze metodi (Elo & Kyngas, 2008). Maģistra darbā gūtie rezultāti liecina, ka rekvizīta lietojums DKT kā mākslinieciskais stimulators ir nozīmīgs instruments, kas radoši terapeitisko procesu veido daudzveidīgāku, sniedzot klientam/pacientam atbalstu sevis izpausmē, mijiedarbības veidošanā, kā arī pozitīvā veidā provocējot un pastiprinot notiekošos procesus. Iegūtie rezultāti sniedz sturkturētu izpratni par rekvizīta funkcijām DKT mērķu sasiegšanā, kas var palīdzēt DKT terapeitiem mērķtiecīgā to lietojumā, lai uzlabotu terapeitiskos rezultātus. Rezultāti var kalpot par pamatu metodiska materiāla izveidošanā DKT terapeitu tālākizglītības vajadzībām. Atslēgas vārdi : deju un kustību terapija, rekvizīts, rekvizītu lietojums, darbības jomu noteikšanas pārskats, ekspertu intervija

The master's thesis focuses on the research regarding the use of props in dance and movement therapy. The aim of the research is to prepare a scoping review, to identify and summarize data on the importance of the use of props in research and books, as well as to organize a Latvian dance movement therapist expert focus group in order to find out how the use of props is described by practitioners - dance and movement therapists in Latvia. The research was conducted in two consecutive stages. Each stage focused on one main research question and several sub-questions. The first stage aimed to explore the purpose and meaning of using props. In the second stage, which included a focus group, the question about prop usage was complemented by examining the difficulties and risks associated with their use. The scoping review includes data from 14 qualitative research, 5 mixed design research, 1 quasi experiment, 3 books and 1 case study, that correspond to the selected inclusion/exusion criteria. Research data was found in PubMed , ProQuest, Science Direct and Google Scholar data bases, final study papers, as well as “grey literature”. The selection of research was conducted using the PRISMA scheme 2020 procedure. The extraction of data was carried out by the method of thematic analysis (Braun & Clarke, 2006) and the method of content analysis (Elo & Kyngas, 2008). The main findings from the scoping review reveal that props in dance and movement therapy are seen as a valuable tool for enhancing the therapeutic process. They provide artistic stimulation and promote creativity, allowing patients to express themselves and engage in interactive experiences. The review also highlights the importance of understanding the various functions of props in order to achieve specific therapeutic goals. This knowledge can be utilized by dance and movement therapists to effectively incorporate props into their practice and enhance therapeutic outcomes. These findings can serve as a foundation for the development of educational materials and further training for dance and movement therapists. Key words: dance and movement therapy, props, use of props, scoping review, expert interview