Latvijas mākslas terapeitu pieredze darbā ar Ukrainas kara bēgļiem: interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze

Abstract

Šī kvalitatīvā, fenomenoloģiskā pētījuma mērķis bija izpētīt un detalizēti aprakstīt, kāda ir Latvijas mākslas terapeitu pieredze darbā ar Ukrainas kara bēgļiem. Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā un pasaulē nav pētīta un aprakstīta mākslas terapeitu pieredze darbā ar Ukrainas kara bēgļiem. Pētījums ir aktuāls arī tāpēc, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā aizvien turpinās, izraisot lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā Pasaules kara. Neskaitāmiem cilvēkiem ir un būs nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, lai pārvarētu kara radītās negatīvās sekas. Pētījuma pamatjautājums ļāva rast atbildi uz to, kā Latvijas mākslas terapeiti apraksta savu pieredzi darbā ar Ukrainas kara bēgļiem. Tika izvirzīti arī apakšjautājumi, kas deva iespēju atklāt kā mākslas terapeiti raksturo mijiedarbību ar Ukrainas kara bēgļiem mākslas terapijas sesijās; kādi bija mākslas terapeitu uztvertie izaicinājumi darbā ar Ukrainas kara bēgļiem; kādi bija mākslas terapeitu gūtās pieredzes pozitīvie un negatīvie aspekti. Pētījumā piedalījās seši Latvijas mākslas terapeiti, kam ir pieredze darbā ar Ukrainas kara bēgļiem vismaz 5 sesiju apmērā un kuri apmeklēja supervīzijas darba procesa ar Ukrainas kara bēgļiem laikā. Lai gūtu dziļāku priekšstatu un detalizēti aprakstītu mākslas terapeitu gūto pieredzi un to, kādu jēgu terapeiti piešķir tai, kā vispiemērotākā pētījumam tika izvēlēta kvalitatīvā pētījuma stratēģija ar fenomenoloģiju kā pētījuma dizainu un interpretatīvo fenomenoloģisko analīzi kā datu analīzes metodi. Pētījuma dati tika iegūti ar daļēji strukturēto interviju palīdzību, kuru ietvaros pētījuma dalībnieki individuāli dalījās savā pieredzē. Datu analīzes rezultātā izkristalizējās piecas virstēmas ar trim līdz piecām apakštēmām katrai. Pētījuma rezultāti atspoguļo unikālas pieredzes un pētnieces, darba autores – Unas Eglītes – interpretācijas par to, kā pētījuma dalībnieki izskaidro un kādu nozīmi piešķir savai pieredzei. Rezultāti izgaismo mākslas terapeitu pieredzes vispārēju raksturojumu; mijiedarbības ar bēgļiem īpatnības; darba ar bēgļiem laikā uztvertos profesionālos un personīgos izaicinājumus, kā arī izgaismo terapeitu gūtās pieredzes pozitīvos un negatīvos aspektus. Lielākajai daļai mākslas terapeitu bija aktuāli paust savu pieredzi par izjustajām emocijām, robežu noteikšanu un ētikas kodeksa ievērošanu darbā ar Ukrainas kara bēgļiem. Šī pētījuma rezultāti var būt noderīgi vadlīniju un rekomendāciju izstrādei mākslas terapeitiem un citiem psiholoģiskās konsultēšanas profesionāļiem par darbu ar kara bēgļiem.

The aim of this qualitative, phenomenological study was to explore and describe in detail the experience of Latvian arts therapists working with Ukrainian war refugees. The relevance of the study is determined by the fact that the experience of arts therapists working with Ukrainian war refugees has not been studied and described in Latvia and worldwide. The study is also relevant because the war in Ukraine caused by Russia is still ongoing, causing the biggest refugee crisis in Europe since World War II. Countless people will need psychological help to cope with the negative effects of war. The main research question sought answers on how Latvian arts therapists describe their experience of working with Ukrainian war refugees. Sub-questions were also posed to explore how arts therapists describe their interactions with Ukrainian war refugees in art therapy sessions; what were the perceived challenges of working with Ukrainian war refugees; what were the positive and negative aspects of arts therapists’ experiences. Six Latvian arts therapists with experience working with Ukrainian war refugees for at least 5 sessions and who attended supervision during the process of working with Ukrainian war refugees participated in the study. To gain deeper insight and describe in detail the experiences of the arts therapists, and the meaning that the therapists attach to them, a qualitative research strategy with phenomenology as the research design and interpretative phenomenological analysis (IPA) as the data analysis method was chosen as the most appropriate for the study. Data were collected through semi-structured interviews in which participants individually shared their experiences. The data analysis resulted in five super-themes with three to five sub-themes each. The results reflect the unique experiences and interpretations of the researcher, the author of the thesis, Una Eglīte, on how the participants explain and what meaning they give to their experiences. The results shed light on the general characteristics of the arts therapists' experiences; the particularities of interactions with refugees; the perceived professional and personal challenges of working with refugees; and the positive and negative aspects of the therapists’ experiences. Most of the arts therapists were interested in sharing their experiences on their emotions, setting boundaries, and adhering to a code of ethics when working with Ukrainian war refugees. The results of this study may be useful in developing guidelines and recommendations for arts therapists and other psychological counseling professionals working with war refugees.