Reliģiozitātes aspektu saistība ar intelekta rādītājiem Latvijas kristiešu izlasē

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt reliģiozitātes aspektu saistību ar intelekta rādītājiem Latvijas kristiešu izlasē. Pasaulē intelekta un reliģiozitātes saistība tiek pētītā jau gandrīz simts gadus, bet zinātnieki joprojām nespēj viennozīmīgi atbildēt, kāpēc rezultāti norāda uz zemākām kognitīvajām spējām cilvēkiem ar spēcīgāku reliģiozitāti (Zuckerman, Li, Lin & Hall, 2020). (Dürlinger & Pietschnig, 2022) metaanalītiskā pētījumā analizēja 89 pētījumus, kas aptver laika posmu no 1928. gada līdz 2020. gadam. Lielākajā daļā pētījumu reliģiozitātes un intelekta saistība ir statistiski nozīmīga, negatīva, vāja, kā tiek ziņots (Zuckerman., Li, Lin & Hall, 2020), tāpēc pētnieki (Dürlinger, Fries, Yanagida & Pietschnig, 2023) centušies rast atbildes, kas šo saistību izskaidrotu. Pētījumos tiek vērsta uzmanība uz pētījuma dalībnieku vecumu, dzimumu, izglītības līmeni un pētījumā izmantoto instrumentāriju, un tik un tā rezultātos ir vērojama statistiski nozīmīga, negatīva, vāja korelācija reliģiozitātes un intelekta rādītājiem. Pētījumā “Reliģiozitātes aspektu saistība ar intelekta rādītājiem Latvijas kristiešu izlasē” piedalījās latviešu valodā runājoši 112 kristieši vecumā no 21 līdz 75 gadiem (M=38,31, SD 65,3% sievietes). Pētījumā izmantoti sekundārie dati, IST (Intelekta struktūras testa) adaptācijas un standartizācijas dalībnieku testu rezultāti un ievākti primārie dati no šiem pašiem IST adaptācijas un standartizācijas testa dalībniekiem, kuri bija izteikuši vēlēšanos piedalīties citos pētījumos, atzīst sevi par kristieti un IST adaptācijas un standartizācijas testa aizpildīšanas brīdī bija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Datu ievākšanai tika izmantota Reliģijas centralitātes aptauja CRS-5 (Huber, 2012; adaptējusi Trups-Kalne, 2019 (5 pantu versija, kas mēra piecas reliģiozitātes dimensijas – interesi par reliģiskiem jautājumiem, reliģisko ideoloģiju, lūgšanu, reliģisko pieredzi, piedalīšanos dievkalpojumos), Reliģiskās orientācijas skala (Religious Orientation Scale; Allport & Ross, 1967; adaptējuši Frinds un Perepjolkina, 2014), Reliģiozitātes kā meklējumu “Quest” skala (Quest Scale; Batson & Schocurade, 1991; adapt. Frinds un Perepjolkina, 2014) un sociāli demogrāfisko datu aptauja. Dati tika ievākti, izmantojot elektronisku tiešsaistes aptauju. Pētījuma korelāciju analīzes rezultāti atklāja, ka reliģijas centralitāte, kas ir cieši saistīta ar reliģijas ietekmi uz cilvēka dzīvi, ir statistiski nozīmīgi, negatīvi, vāji saistīta ar analītisko, loģisko domāšanu. Vispārējās izglītības līmeņa kontrole rezultātus nemaina. Arī reliģiskās izglītības līmenis šo rezultātu nemaina. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, lai palīdzētu konsultatīvajā praksē, strādājot ar reliģioziem klientiem, veidojot sabiedrības dialogu ar reliģioziem klientiem un reliģiskās izglītības pilnveidošanai.

The objective of the study was to investigate the relationship between aspects of religiosity and intelligence indicators in a Latvian Christian sample. The relationship between intelligence and religiosity has been studied worldwide for nearly a century, but scientists still struggle to find unequivocal answers as to why results indicate lower cognitive abilities in people with stronger religiosity (Zuckerman, Li, Lin & Hall, 2020), (Dürlinger & Pietschnig, 2022). A meta-analytical study analyzed 89 studies, covering the period from 1928 to 2020. In most studies, the relationship between religiosity and intelligence is statistically significant, negative, and weak, as reported (Zuckerman, Li, Lin & Hall, 2020). Therefore, researchers (Dürlinger, Fries, Yanagida & Pietschnig, 2023) have tried to find answers that would explain this relationship. The studies focus on the age, gender, education level of participants, and the instruments used in the study, yet the results still show a statistically significant, negative, weak correlation between religiosity and intelligence. The study involved 112 Latvian-speaking Christians, aged between 21 and 75 years (M=38.31, SD=65.3% females). The research uses secondary data, test results of IST adaptation and standardization participants, and collected primary data from the same IST adaptation and standardization test participants, who had expressed a desire to participate in other studies, identify themselves as Christians, and had reached the age of eighteen at the time of completing the IST adaptation and standardization test age. Data collection employed the Centrality of Religiosity Scale CRS-5 (Huber, 2012) adapted by Trups-Kalne, 2019 (5-item version, measuring five dimensions of religiosity – interest in religious issues, religious ideology, prayer, religious experience, participation in worship services), the Religious Orientation Scale (Allport & Ross, 1967; adapted by Frinds and Perepjolkina, 2014), the Quest Scale for Religiosity (Batson & Schocurade, 1991; adapted by Frinds and Perepjolkina, 2014), and a sociodemographic data survey. Data were collected using an electronic online survey. The results of the correlation analysis revealed that the centrality of religion, which is closely related to religion's impact on a person's life, is statistically significantly, negatively, and weakly associated with analytical, logical thinking. Controlling for the general education level does not change these results. Nor does the level of religious education alter this outcome. The results of the study can be used to assist in consultative practice when working with religious clients, in forming public dialogues between religious clients and for the improvement of religious education.