Veiksmīgas novecošanas skalas (SAS) adaptācija Latvijas kultūrvidē

Abstract

Maģistra darba mērķis bija adaptēt “Veiksmīgas novecošanās skalu” Latvijas kultūrvidē. Lai mērķi sasniegtu, tika izvirzīti pieci pētnieciskie uzdevumi, kuru ietvaros tika apskatīti vai “Veiksmīgas novecošanās skalas iekšējās saskaņotības rādītāji, reakcijas un diskriminācijas indeksi atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām, kā arī kāda ir skalas faktoru struktūra, satura pamatotība un noturība laikā. “Veiksmīgas novecošanās skala” ir izveidota, ietverot Rifas (Ryff, 1989) psiholoģiskās labbūtības modeli, Baltes un Baltes (Baltes & Baltes, 1990) selekcijas, optimizācijas, kompensācijas (SOC) modeli, Šulca un Hekhausenas (Schulz & Heckhausen, 1996)) primārās/ sekundārās kontroles modeli, Rova un Kāna (Rowe & Kahn, 1997) slimības/ kognitīvās funkcionēšanas/iesaistes modeli (Reker, 2009), kuri kopumā raksturo indivīda veiksmīgu novecošanos, jo apkopo veiksmīgas novecošanās būtiskākos aspektus – veselīgu dzīvesveidu, adaptīvu pielāgošanos un iesaisti dzīvē. Pētījums tika īstenots divos posmos. Pirmajā posmā piedalījās 32 dalībnieki (M = 64,31, SD = 5,71, 84,37% sievietes, 15,63% vīrieši), turpretī otrajā posmā datu analīzē tika iekļauti 229 respondenti (M = 64,19, SD = 7, 86,9% sievietes, 13,1% vīrieši). Pētījuma iekļaušanas kritēriji ietvēra dalībniekus vecumposmā virs 55 gadiem, ar latviešu dzimto valodu. Dati tika iegūti ar demogrāfisko datu aptauju un “Veiksmīgas novecošanās skalu” (Sucssessful Ageing Scale, SAS, 2009, Recker, 2009). “Veiksmīgas novecošanās skalas” kopējais pantu iekšējās saskaņotības rādītājs bija ļoti labs (α= 0,83 un ω = 0,83), vienlaikus apakšskalu līmenī saskaņotības rādītāji bija zemāki. Reakcijas un diskriminācijas indeksi daļēji iekļāvās psihometrijā pieņemtajās normās. Apstiprinošās faktoranalīzes modeļa iederības rādītāji bija pazemināti (X2(51) = 144.000 CFI=0,89, SRMR=0,06, RMSEA=0,09), tādēļ papildus tika veikta izpētošā faktoru analīze un satura pamatotības pārbaude. Balstoties uz izpētošās faktoranalīzes un satura pamatotības pārbaudes rezultātiem, tika veikta atkārtota apstiprinošā faktoru analīze (X2(24) = 43.694 CFI=0,97, SRMR =0,04, RMSEA=0,06). Tests-retests tika veikts no 2023.gada 25.-30.decembrim un tajā piedalījās 52 respondenti (M = 61,90, SD = 5,70, 86,50% sievietes, 13,50% vīrieši), tā rezultāti uzrāda ļoti labu noturību laikā (r=0,85). Var secināt, ka aptaujas “Veiksmīgas novecošanās skala” adaptācijas latviešu valodā rezultātā, iegūtā skala izmantojama 10 pantu, kas veido trīs faktorus: veselīgs dzīvesveids, iesaiste dzīvē un adaptīva pielāgošanās, apjomā.

The aim of the Master’s thesis was to adapt the Successful Aging Scale in the cultural context of Latvia. In order to achieve the goal, five research tasks were set, within the framework of which it was examined whether the indicators of internal consistency, response and discrimination indices of the successful aging scale correspond to the norms accepted in the science of psychometrics, as well as what is the factor structure, validity of the content of the scale, and the stability over time. The Successful Aging Scale has been developed by including Ryff's (Ryff, 1989) model of psychological well-being, Baltes and Baltes’ (Baltes & Baltes, 1990) selection, optimization, compensation (SOC) model, Schulz and Heckhausen (Schulz & Heckhausen, 1996) primary/ secondary control model, Rowe and Kahn’s (Rowe & Kahn, 1997) disease/ cognitive functioning/ engagement model (Reker, 2009), which generally describe the successful aging of an individual, as they summarize the most important aspects of successful aging – a healthy lifestyle, adaptive coping and engagement with life. The research was carried out in two stages. In the first stage, 32 participants participated (M = 64.31, SD = 5.71, 84.37% female, 15.63% male), whereas in the second stage, 229 respondents were included in the data analysis (M = 64.19, SD = 7, 86.9% women, 13,1% men). The inclusion criteria of the study comprised participants over 55 years of age, with Latvian as their native language. Data were obtained with a demographic survey and the Successful Aging Scale (Successful Ageing Scale, SAS, 2009, Recker, 2009). The overall internal consistency score of the Successful Aging Scale was very good (α= 0.83 and ω = 0.83), while at the subscale level the consistency scores were lower. Response and discrimination indices partially fit within the norms accepted in psychometrics. The fit indicators of the confirmatory factor analysis model were low (X2(51) = 144.000 CFI=0,89, SRMR=0,06, RMSEA=0,09), therefore, an exploratory factor analysis and a content validity check were additionally performed. Based on the results of the exploratory factor analysis and the content validity test, a repeated confirmatory factor analysis was performed (X2(24) = 43.694 CFI=0,97, SRMR =0,04, RMSEA=0,06). The test-retest was conducted from December 25 till December 30, 2023, and 52 respondents participated in it (M = 61.90, SD = 5.70, 86.50% women, 13.5% men), its results show a very good stability over time (r=0.85). It can be concluded that as a result of the adaptation of the survey Successful Aging Scale into Latvian, the obtained scale can be used in the scope of 10 items, which make up three factors: healthy lifestyle, engagement with life and adaptive copying.