Mākslu terapijas izvērtēšanas un novērtēšanas protokola “Rezultātu ietvars” adaptācija Latvijā un modifikācija

Abstract

Mākslu terapijas (MT) profesijā Latvijā trūkst vienotu medicīnisko dokumentu, kas būtu pielietojami klienta/pacienta izvērtēšanā un novērtēšanā (iz(no)vērtēšanā) (Pelna, 2019). Šim nolūkam tiek pielietoti uz mākslu balstītie iz(no)vērtēšanas instrumenti, tomēr to lietošana bieži vien nav atbilstoša (Dēliņa, 2021; Stradiņa, 2023; Štrausa, 2020). Tādējādi profesijā ir vērojams sistemātiskas, konsekventas un atbilstošas iz(no)vērtēšanas pieejas trūkums. Šī pētījuma mērķis bija adaptēt MT iz(no)vērtēšanas protokolu “Rezultātu ietvars” lietošanai Latvijā un to modificēt MT specializāciju prakses attīstībai, uz mākslu balstīto mērķu kontekstā izmantojot deju un kustību terapiju (DKT) kā empīrisku piemēru. Mērķa sasniegšanai izvirzītie pētījuma jautājumi bija: (1) Kāds ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt viedoklis par iztulkoto protokola domēnu, apakšdomēnu un mērķu formulējumu un aprakstu saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē, un kādi ir ieteikumi šo raksturlielumu uzlabošanai? (2) Kādi ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt komentāri par protokola satura vienību, domēnu, apakšdomēnu un mērķu saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē? (3) Kāds ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt vērtējums par protokola atbilstību lietošanai praksē, skaidrību, vienkāršību un nepārprotamību? Balstoties pragmatisma pozīcijā, pētījumam tika izvēlēts secīgais jauktais pētījumu dizains, kura četros posmos tika pielietotas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas datu analīzes metodes. Pētījuma sagatavošanās posmā tika iztulkots “Rezultātu ietvara” protokols un tajā tika ieviestas līdzšinējā izpētē (Pelna, 2019) un likumdošanā konstatētās prasības. Pirmajā izpētes posmā ar ekspertu (N=2) paneļa palīdzību tika noskaidrota protokola domēnu, apakšdomēnu un mērķu formulējumu un aprakstu saprotamība un terminoloģijas atbilstība lietošanai praksē, kā arī gūti ieteikumu šo parametru uzlabošanai, kas tika arī ieviesti protokolā. Otrajā izpētes posmā protokols tika tālāk attīstīts, pamatojoties uz MT iz(no)vērtēšanas ekspertu (N=12) paneļu diskusiju ietvaros gūtajiem komentāriem par protokola saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē. Trešajā izpētes posmā praktizējoši mt (N=9) pielietoja protokolu praksē un aizpildīja aptauju (Godinho, 2022), novērtējot protokola atbilstību lietošanai praksē, skaidrību, vienkāršību un nepārprotamību. Pētījuma rezultāti liecināja, ka pētījuma gaitā attīstītā protokola versija bija atbilstoša lietošanai praksē, skaidra, vienkārša un nepārprotama. Protokols tika modificēts lietošanai DKT un tālākai attīstīšanai visās MT specializācijās. Tika radīta iespēja MT praksi dokumentēt likumdošanas un MT profesionāļu prasībām atbilstošā un standartizētā veidā.

Arts’ therapy (AT) profession in Latvia lacks consistent medical documentation that could be used for client/patient assessment (Pelna, 2019). Art-based assessment tools are used for this purpose, but it is often not done properly (Dēliņa, 2021; Stradiņa, 2023; Štrausa, 2020). This results in a lack of systematic, consistent, and appropriate approach to assessment within the profession. The aim of this study was to adapt AT assessment protocol “Outcomes Framework” for use in Latvia and to modify it for the practice development of AT specialisations using DMT (dance movement therapy) as an empirical example in the context of art-based objectives. Research questions were: (1) What is the opinion of culturally competent creative arts’ therapists in Latvia about clarity and appropriateness of terminology of the translated protocol domain’, sub-domain’ and objective’s formulations and descriptions, and what are the recommendations for improving these aspects? (2) What are the comments of culturally competent creative arts’ therapists in Latvia about the clarity and appropriateness of terminology of protocol content items, domains sub-domains and objectives? (3) What is the opinion of culturally competent creative arts’ therapists in Latvia about the relevance, clarity, simplicity, and unambiguity of the protocol? From a pragmatic research position a sequential mixed-methods design was chosen. It involved four stages utilizing both qualitative and quantitative data analysis methods. During preparation stage, the “Outcomes Framework” protocol was translated and adjusted to meet the requirements in existing research (Pelna, 2019) and legislation. In the first exploratory stage, a panel of experts (N=2) ascertained the clarity and appropriateness of terminology used in the protocol’s domains, sub-domains and objectives and their descriptions, and provided recommendations for improving these parameters. Received recommendations were subsequently implemented into the protocol. In the second exploratory stage, the protocol was further developed based on the feedback from AT assessment experts (N=12) about the clarity and appropriateness of protocol’s terminology. In the third exploratory stage, AT practitioners (N=9) applied the protocol in their practice and completed a survey (Godinho, 2022) assessing its relevance, clarity, simplicity, and unambiguity. Results indicated that the protocol version developed during this study was relevant, clear, simple, and unambiguous. Protocol was modified for use in DMT and for further development in all AT specializations. An opportunity was created to document AT practice in a standardized manner, meeting the requirements of legislation and AT professionals.