Supervīzija Valsts probācijas dienesta brīvprātīgo līdzgaitnieku atbalstam

Abstract

Pētījums “Supervīzija Valsts probācijas dienesta brīvprātīgo līdzgaitnieku atbalstam” aplūko supervīzijas (SV) vajadzības specifiskam brīvprātīgo veidam – Latvijas Valsts probācijas dienesta (VPD) brīvprātīgajiem līdzgaitniekiem. Pētījuma mērķis ir sniegt praktiskus ieteikumus VPD SV plānošanā un organizēšanā. Pētījumā izmantota tematiskā analīze ar deduktīvo pieeju. Pētījuma autorei ir vairāk kā 6 gadu VPD brīvprātīgā darba pieredze, tāpēc pētījumā viņai ir iekšējā pētnieka pozīcija. Lai izveidotu konceptuālo pētījuma ietvaru, kas nepieciešams intervēto BL naratīva analīzei, veikts apjomīgs, ar pētījumu saistītu problēmu apskats. Pētījuma teorētiskā ietvara daļā uzmanība pievērsta plašam problēmu spektram: brīvprātīgo definīcijai, brīvprātīgo darbam kā sociālam fenomenam Eiropā, un konkrēti, Latvijā; analizēts brīvprātīgais darbs (BD) kā unikāls pilsoniskās aktivitātes veids dažādu zinātnes jomu perspektīvā; sniegts specifiskais BD raksturojums, salīdzinot to ar algotiem darbiniekiem. Teorētiskie apsvērumi ļāvuši izveidot konceptuālu instrumentāriju, lai izstrādātu interviju ietvaru un jautājumu struktūru. Pētījuma gaitā, autore intervēja 10 VPD brīvprātīgos līdzgaitniekus (BL), kuriem ir vismaz 12 mēnešu ilga praktiska pieredze saskarsmē ar aizbilstamajiem jeb probācijas klientiem (notiesātām personām, kas izcieš sodu sabiedrībā), kam BL sekmēja sociālo rehabilitāciju. Interviju analīze apstiprināja līdzīgos pētījumos konstatēto, ka motīvu jomā dominējošā loma ir vērtību motīvam, kas sekmē darba uzsākšanu un turpināšanu. Taču intervētie BL norāda uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras vērtību motīva piepildījuma sasniegšanā(darba rezultāts nav skaidri saskatāms, tāpēc vērtību motīva apmierināšanai vajadzīga interpretatīva piepūle). Līdztekus tam iezīmējas izziņas motīvs (vajadzība labāk saprast pašam sevi, aizbilstamo uzskatus un dzīves vidi) un aizsargājošais motīvs (personīgu psiholoģisku vajadzību apmierināšana). Nozīmīgs papildu faktors ir darba specifika: nereti BL zināšanu trūkums par aizbilstamā dzīvi, aizbilstamo vājā motivācija sadarboties, BL mēģinājumi saglabāt darba-brīvā laika balansu u.c. Pētījumā iegūtie dati ļauj identificēt SV kā svarīgu BL kapacitātes stiprināšanas veidu. Rezultātā identificēti pieci būtiskākie SV atbalsta virzieni, tie ir SV kā 1) palīdzēšana BL saskatīt sava darba jēgu; 2) mācīšanās no citu BL pieredzes; 3) refleksija par BL lomu un identitāti; 4) atbalsts krīzes situācijās; 5) VPD brīvprātīgo koordinēšanas uzlabošana, sniedzot atgriezenisko saiti. Par piemērotāko SV veidu BL atbalstam atzīta grupu SV.

The study “Supervision for supporting State Probation Service volunteers” examines supervision needs of specific types of volunteers – mentors of State Probation Service (SPS) of Latvia. The goal of this study is to provide practical recommendation to SPS. This qualitative study employs thematic analysis with deductive approach. The author of this research herself has insider researcher positionality and has more than 6 years’ experience in working as SPS volunteer. In order to create conceptual framework for the analysis of the volunteers’ narratives, an extensive review of different problems was conducted in the theoretical part. The attention was paid to wide scope of problems: definition of volunteer, volunteering as social phenomenon in Europe and, specifically, in Latvia. Volunteering as unique type of civic engagement from perspective of different scientific fields was analyzed; the specific job characteristic of volunteering in comparison with paid employees was conducted. These theoretical considerations provide the research with conceptual tools to frame the interview and build its structure. During the research, author of this study interviewed 10 SPS volunteers who have at least 12 months experience in practical communicating with probation clients (offenders who are serving their sentences in society) and as mentors are supporting their social rehabilitation. The results of the study confirmed the overall findings of the volunteer researchers: the motive of values is a predominant factor for starting and continuing the work. However, to gain the sense of fulfilment of the values is a challenging task as the outcome of the work of mentors is not clearly visible and the satisfaction of value motive requires an interpretative effort. Importantly, there are additional factors at play: poor cooperation of mentees (e.g. they often fail to attend their meetings), attempts to maintain the work-life balance; lack of background information about mentees. Several mentors also indicate the cognitive motive of their volunteering (need for better understanding themselves and the life conditions of mentees) and personal protective motive (meeting the own personal psychological needs). The findings of the study allow to identify the supervision as important way of strengthening mentors’ capacity. The most appropriate form is the group supervision. The study recognizes five general aims of supervision: 1) helping the volunteers to find the meaning of their work; 2) support their peer learning process; 3) helping the volunteers reflect on their identity in mentoring; 4) crisis support; 5) improve the quality of SPS coordination.