Depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu izplatība un dzimuma specifiskie asociētie faktori Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Trauksmes un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas pasaulē. Ģeneralizētas trauksmes traucējumi ir viens no biežāk sastopamajiem trauksmes jeb neirotiskiem traucējumiem, un depresija veido lielāko daļu no garastāvokļa jeb afektīvajiem psihiskajiem traucējumiem. Abi traucējumi bieži sastopami vienlaikus jeb komorbīdi. Pasaules dati liecina, ka depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumi visbiežāk netiek laikus atpazīti un tikai mazākā daļa pacientu saņem adekvātu, vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Ja depresīvie vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tie būtiski ietekmē sabiedrības veselības sistēmu, pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī palielina ekonomisko slogu valstī, ko veido tiešās medicīniskās izmaksas, netiešās izmaksas darbavietā un ar pašnāvībām saistītās mirstības izmaksas. Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība vispārējā populācijā, kā arī gan vispārējie asociētie faktori, gan specifiskam reģionam, kultūras un sociālekonomiskajai videi raksturīgie šo traucējumu asociētie faktori. Tā kā Latvijā vispārējā iedzīvotāju populācijā nekad nebija veikts ģeneralizētas trauksmes traucējumu skrīnings un vairāk nekā 10 gadus nebija noteikta depresijas aktuāla prevalence, kā arī ņemot vērā faktu, ka abi traucējumi ir divreiz biežāk sastopami sievietēm un asociētie faktori abiem dzimumiem var atšķirties, šī promocijas darba pētījuma mērķis bija noskaidrot klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā un noteikt šo traucējumu dzimuma specifiskos asociētos faktorus. Materiāli un metodes. Speciāli apmācīti profesionāli intervētāji veica datorasistētās klātienes intervijas nacionāli reprezentatīvajā Latvijas pieaugušo iedzīvotāju izlasē (n = 2687) no 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi tika noteikti, izmantojot pašvērtējuma skalu “Ģeneralizētas trauksmes aptauja 7” (GAD-7). Skalas punktu summa ≥ 10 tika definēta kā robežvērtība, lai noteiktu ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomus. Klīniski nozīmīgo depresijas simptomu noteikšanai tika izmantota “Pacientu veselības aptauja 9” (PHQ-9): punktu summa ≥ 10 tika izmantota kā diagnostiskā robežvērtība. MINI – īsas internacionālās neiropsihiatriskās intervijas – 7.0.2. versijas moduļi tika izmantoti, lai novērtētu iespējamos komorbīdos psihiskos traucējumus. Respondentu sociāldemogrāfiskie dati, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un cita ar veselību saistītā informācija, kā arī informācija par veselības pašvērtējumu tika iegūta no speciāli šī pētījuma izveidotās anketas, kas pirms lauka darbu uzsākšanas tika testēta mērķapopulācijas fokusgrupās. Veselības stāvokļa pašvērtējums tika noteikts, respondentiem atbildot uz jautājumu “Kā Jūs pats(-i) novērtējat savu pašreizējo veselības stāvokli?” un izvēloties starp atbildēm “labs”, “diezgan labs”, “vidējs”, “diezgan slikts” vai “slikts”. Asociēto faktoru noteikšanai tika veikta hierarhiskā binārās loģistiskās regresijas analīze atsevišķi abiem dzimumiem. Rezultāti. Klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir konstatēti 6,4 % (95 % TI 5,8–7,6) pētījuma dalībnieku. Depresijas simptomu punkta prevalence statistiski ticami ir lielāka sieviešu vidū: klīniski nozīmīgi depresijas simptomi noteikti 7,7 % (95 % TI 6,4–9,0) sieviešu un 4,8 % (95 % TI 4,2–6,7) vīriešu, p = 0,003. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 % (95 % TI 3,2–4,6). Tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū [4,9 % (95 % TI 3,8–5,9)] nekā vīriešu vidū [2,7 % (95 % TI 2,0–3,8)], p = 0,004. Samērojot pēc visām pamata sociāldemogrāfiskajām pazīmēm vienlaikus, dzimums palika statistiski nozīmīgs depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu asociēts faktors, kas pamatoja asociēto faktoru noteikšanu atsevišķi dzimuma grupās. Pēc MINI datiem, noteiktas domas par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšana un pašnāvnieciska uzvedība palielināja gan depresijas [aOR 3,86 (95 % TI 2,15–6,95)], gan ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes [aOR 3,10 (95 % TI 1,57–6,14)] sievietēm. Līdzīgi arī vīriešu populācijā, pēc MINI noteiktā, suicidalitāte bija statistiski ticami asociēta ar depresiju [aOR 5,56 (95 %TI 2,51–12,34)] un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomiem [aOR 14,73 (95 % TI 4,56–47,61)]. Gan sieviešu, gan vīriešu populācijā klīniski nozīmīgie depresijas simptomi paaugstināja ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes: sievietēm [aOR 24,43 (95 % TI 12,46–47,88)], vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)], un pretēji, ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu esamība paaugstināja klīniski nozīmīgo depresijas simptomu izredžu attiecības gan sievietēm [aOR 24,25 (95 % TI 11,91–49,39)], gan vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)]. Abiem dzimumiem slikts respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums statistiski ticami paaugstināja depresijas simptomu izredžu attiecības: sievietēm [aOR 7,38 (95 % TI 3,31–16,47)] un vīriešiem [aOR 29,76 (95 % TI 9,74–90,91)]. Abiem dzimumiem raksturīgie trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 4,39 (95 % TI 1,65–11,66)] un ≥ 5 reizes gada laikā [aOR 3,24 (95 % TI 1,14–9,23)], kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā [aOR 4,21 (95 % TI 1,14–15,45)]. Savukārt vīriešiem tas bija ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 6,49 (95 % TI 1,08–38,91]. Tikai sievietēm raksturīgie klīniski nozīmīgās depresijas asociētie faktori: pēc MINI diagnosticētie, apreibinošo vielu (ne-alkohola) lietošanas traucējumi pēdējā gada laikā [aOR 6,19 (95 % TI 1,88–20,38], vismaz viens, pēc MINI noteikts, ēšanas traucējums [aOR 11,24 (95 % TI 1,98–63,76)], piederība etnisko minoritāšu tautībai [vs. latviešu, aOR 3,06 (95 % TI 1,49–6,28)], sievietes ekonomiski neaktīvs statuss [vs. strādājoša sieviete, aOR 4,01 (95 % TI 1,50–10,71)], kā arī 1–2 NMPD izsaukumi pēdējā gada laikā [vs. neviena, aOR 2,10 (95 % TI 1,06–4,17)]. Sievietēm ar diviem un vairāk nepilngadīgiem bērniem bija statistiski ticami zemākas izredzes ciest no depresijas simptomiem [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 0,35(95 % TI 0,12–0,98)]. Tikai vīriešiem antisociālās (asociālās) personības traucējumi, pēc MINI [aOR 7,89 (95 % TI 2,63–23,62)], bija ticami asociēti ar lielākajām depresijas izredžu attiecībām. Zemākas klīniski nozīmīgas depresijas simptomātikas izredžu attiecības bija Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) dzīvojošiem vīriešiem [vs. lauku reģionos, aOR 0,25 (95 % TI 0,09–0,67)]. Tikai sievietēm raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi intervijas laikā vai dzīves laikā, pēc MINI [aOR 9,39 (95 % TI 2,96–29,76)], un viena nepilngadīga bērna esamība [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 3,63 (95 % TI 1,65–8,00)]. Vīriešu populācijā ar ģeneralizētas trauksmes simptomiem bija asociēta tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana epizodiski vai regulāri [vs. nekad nav smēķējis, aOR 6,77 (95 % TI 1,50–30,49)]; zemāks izglītības līmenis bija ticami saistīts ar mazākajām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzēm [vs. augstākā izglītība, aOR 0,12 (95 % TI,02–0,79)]. Secinājumi. Klīniski nozīmīgu depresijas simptomu punkta prevalence Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā ir 6,4 %, un tā ir lielāka sieviešu vidū, nekā starp vīriešiem – 7,7 % un 4,8 %, kas saskan ar Latvijā 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem un pasaules datiem. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 %, un tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū (4,9 % ), nekā vīriešu vidū (2,7 %), kas atbilst starptautisko pētījumu rezultātiem. Pētījuma hipotēze tika apstiprināta un rezultātā noteikti gan universālie abiem dzimumiem raksturīgie, gan katra dzimuma unikālie depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu asociētie sociāli demogrāfiskie, ar veselību saistītie un veselību ietekmējošie faktori. Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā ir pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, klīniski nozīmīga depresija un ģeneralizētas trauksmes simptomi ir trīs psihiskie traucējumi, kas statistiski ticami asociējas savā starpā abu dzimumu gadījumā, bet vīriešu populācijā pašnāvnieciska uzvedība vai domas bija saistītas ar augstākām depresijas izredžu attiecībām, nekā sievietēm, un īpaši augstākām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredžu attiecībām. Absolūtam vairākumam vīriešu ar ģeneralizētu trauksmi vienlaikus bija konstatēta arī klīniski nozīmīga depresija un / vai pašnāvnieciska uzvedība. Līdz ar to speciālistiem, praktiski strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši trauksmes, nervozitātes, sasprindzinājuma simptomiem, kas var kalpot kā iespējamās komorbīdās depresijas un suicidalitātes indikatori un palīdzēt laikus atpazīt šos traucējumus un mazināt vīriešiem raksturīgās fatālās suicidalitātes risku. Pētījuma dati apstiprina nozīmīgas asociācijas ar depresiju sekojošām Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīniskajā algoritmā” jau aprakstītajām depresijas skrīninga mērķpopulācijas grupām: cilvēki ar pašnāvību mēģinājumiem vai paškaitējumu anamnēzē, trauksmes traucējumiem, sliktu fizisko veselību un veselības pašvērtējumu, kā arī pārmērīgu narkotiku lietošanu. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīnisko algoritmu” var papildināt ar papildu depresijas skrīninga mērķpopulācijām: sievietes ar ēšanas traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji (īpaši sievietes), ekonomiski neaktīvas sievietes (dzemdību atvaļinājumā vai neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā), sievietes ar NMPD izsaukumiem pēdējā gada laikā, kā arī vīrieši ar asociālas personības pazīmēm – dusmas, kairināmība, nevērība pret sociālām normām. Pastāvošajā algoritmā būtu jāizceļ, ka Latvijas apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš tieši sievietēm ar apreibinošo vielu lietošanas traucējumiem ar mērķi atpazīt un laikus ārstēt iespējamos pavadošos depresijas traucējumus, ņemot vērā augstākas depresijas izredzes tieši psihoaktīvo vielu atkarīgo sieviešu vidū. No praktiskā skatpunkta, pētījuma rezultāti izceļ nepieciešamību politikas veidotājiem pievērst uzmanību, lai depresijas profilakses intervences un informācija būtu pieejama etniskajām minoritātēm. Kā arī nepieciešama papildu iespējamo depresijas traucējumu veicinošo (piem., sociālās izolācijas vai etniskās diskriminācijas) aspektu izpēte mazākumtautību sieviešu populācijā. Divu un vairāk nepilngadīgo bērnu esamība ir protektīvs depresijas faktors sievietēm, kas būtu jāizceļ ģimenes plānošanas informatīvajos materiālos. Abiem dzimumiem raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējuma biežums, sākot no 3×/gadā, un NMPD izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā. Savukārt vīriešiem – ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā. Šī atrade vienlaikus gan izceļ skrīninga mērķpopulācijas grupas, gan norāda uz iespējamo veselības aprūpes sistēmas noslogojuma samazinājumu, šos traucējumus laikus atpazīstot un ārstējot. Sievietēm unikālie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori ir patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi un viena nepilngadīga bērna esamība, savukārt vīriešiem – tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana. Šie noteiktie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori var kalpot kā indikatori skrīninga mērķpopulācijas identificēšanai līdzīga, šobrīd vēl neizstrādāta trauksmes traucējumu atpazīšanas un ārstēšanas algoritma veidošanā nākotnē.