Biofilmu nozīme recidivējoša tonsilīta un paratonsilārā abscesa patoģenēzē un klīniskajā norisē. Promocijas darbs

Abstract

Vispārējā populācijā tonsilīts pēc rinofaringīta un vidusauss iekaisuma ir trešā biežākā infekcija, kuras dēļ pacienti vēršas pie otorinolaringologa. Tonsilīta epizodēm atkārtojoties vairākkārt, akūts tonsilīts pāriet recidivējošā tonsilītā (RT). RT paasinājumu ārstēšanā lieto antibiotikas. Pašlaik kā galvenais noteicošais faktors pacientu atlasē tonsilektomijai tiek izmantots paasinājumu biežums pēdējo trīs gadu laikā. Ja ir septiņas tonsilīta paasinājuma epizodes gada laikā vai piecas tonsilīta paasinājuma epizodes gada laikā divus gadus pēc kārtas, vai trīs tonsilīta paasinājuma epizodes gada laikā trīs gadus pēc kārtas, ir ieteicama tonsilektomija. Tonsilīta recidīvu etiopatoģenēze nav skaidra un tiek aktīvi pētīta. Neefektīvas antibakteriālās terapijas iemesls tiek skaidrots ar baktēriju specifiskiem rezistences mehānismiem, biofilmu veidošanos, antibiotiku nepietiekamu koncentrāciju aukslēju mandeļu audos. RT samazina pacientu dzīves kvalitāti, ir medicīnisks un finansiāls slogs. RT paasinājumi var komplicēties par paratonsilāru abscesu (PTA). Pētījuma mērķis bija identificēt RT un PTA etioloģiskos aģentus aukslēju mandeļu kriptās un parenhīmā, noteikt patogēno baktēriju antibakteriālo rezistenci un spēju veidot biofilmas un izvērtēt to nozīmi RT un PTA patoģenēzē un klīniskajā norisē. Mērķa sasniegšanai tika izveidots pētījuma plāns. Pētījumā tika iekļautas vairākas sadaļas. 1. sadaļas uzdevums bija izvērtēt RT un PTA pacientus, kuriem veikta tonsilektomija. RT grupu veidoja 99 plānveida pacienti, kuriem tonsilektomija veikta plānveida kārtā sakarā ar tonsilīta recidīviem, neskatoties uz atbilstošu antibakteriālo terapiju. PTA pacientu grupu veidoja 29 pacienti, kuriem veikta akūta tonsilektomija PTA drenāžai. 2. sadaļas uzdevums bija izvērtēt aukslēju mandeļu kriptu paraugu precīzāko iegūšanas metodi. Tika izveidota RT pacientu grupa, kas sastāvēja no 25 pacientiem. Šajā sadaļā aukslēju mandeļu kriptu paraugi iegūti divos veidos un salīdzināti iegūtie rezultāti. 3. sadaļas uzdevums bija izvērtēt veselo indivīdu aukslēju mandeļu kriptu mikrobioloģiskos rezultātus. Tika izveidota veselo indivīdu grupa un iekļauts 91 cilvēks – Medicīnas fakultātes studenti bez aukslēju mandeļu patoloģijas. 4. sadaļas uzdevums bija veikt bakterioloģisku novērtēšanu pacientiem pēc tonsilektomijas. Grupā tika iekļauti 16 pacienti, kuriem pirms gada bija RT un tika veikta tonsilektomija. Šiem pacientiem tika veikta klīniska un bakterioloģiska novērtēšana. Katrā sadaļā iekļautajiem pacientiem tika ņemti aukslēju mandeļu kriptu paraugi bakterioloģiskai analīzei, antibakteriālās jutības un biofilmu producēšanas spēju analīzei. Izmeklējumi veikti Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras laboratorijā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Bakterioloģijas laboratorijā. Pētījuma gaitā tika izstrādāta un patentēta biopsijas adata aukslēju mandeļu kriptu optimāla parauga iegūšanai. Pētījumā konstatēts, ka RT pacientiem, salīdzinot ar PTA pacientiem un veseliem indivīdiem, bija lielāka mikroorganismu daudzveidība aukslēju mandeļu kriptās, dominējošais patogēns bija S. aureus. RT, PTA pacientiem tika konstatēti biofilmu veidojošie celmi, bet nozīmīga antibakteriālā rezistence netika konstatēta un netika novērota saistība starp biofilmas producēšanas fenotipu un antibakteriālo jutību. Veseliem indivīdiem bez aukslēju mandeļu patoloģijas no aukslēju mandeļu kriptām tika izdalīti klīniski nozīmīgi patogēni (S. aureus, K. pneumoniae, P. aeruginosa) un jutīgi biofilmu producējoši celmi. Veselo indivīdu aukslēju mandeļu kriptas ir nozīmīgs patogēno baktēriju un biofilmu producējošo celmu rezervuārs. Mūsu pētījuma rezultāti apliecina, ka tonsilektomija ir efektīva bakteriālās kolonizācijas novēršanai. Promocijas darbs tika veidots kā rakstu kopa, kas apkopo pētījuma rezultātus. Promocijas darbā iegūtie rezultāti par RT un orālo mikrobiotu ir ar starptautisku nozīmi un satur rekomendācijas izmantošanai klīniskajā praksē.