Occupational Mercury Exposure

Abstract

Literatūras apskata mērķis ir izpētīt augsta riska profesijas, novērtēt saindēšanās ar dzīvsudrabu ietekmi uz cilvēka veselību un pārskatīt profilakses mērījumus. Novērtēt, kuras profesijas rada dzīvsudraba iedarbību, novērtēt, kā saindēšanās ar dzīvsudrabu ietekmē cilvēka veselību un kādus profilakses pasākumus var veikt. Mūsdienu augsta riska profesijas ietver medicīnas ierīču ražošanas nozares un ķīmiskās pārstrādes rūpnīcās, kā arī iekārtās, kas pārstrādā dienasgaismas spuldzes (CFL), un zobārstniecības nozarē personiskai lietošanai amalgamas pildījumu. Saindēšanās ar dzīvsudrabu ietekmē elpošanas sistēmu, nieres, CNS, PNS, GI sistēmu, dermu, reproduktīvo sistēmu, asinis, endokrīno sistēmu, imūnsistēmu un sirds un asinsvadu sistēmu. Preventīvie mērījumi ietver drošas darba prakses ieviešanu, ventilācijas sistēmu, dzīvsudraba tvaiku elektronisko uzraudzību, temperatūras kontroli, individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL) un medicīnisko uzraudzību.

The aim of the literature review is to explore high risk occupations, to evaluate effect of mercury poisoning on human health and to review preventions measurements. To assess which occupations, pose occupational mercury exposure, assess how mercury poisoning effect the human health and what prevention measurement can be implemented. Modern time high risk occupations include industries who manufacture medical devices and chemical processing plants as well as facilities who recycles fluorescent light bulb (CFL) and within the dental sector when personal use amalgam fillings. Mercury poisoning effects the respiratory system, kidneys, CNS, PNS, GI system, derma, reproductive system, blood, endocrine system, immune system, and cardiovascular system. Preventive measurements include implementation of safe work practice, ventilation system, electronic monitoring of mercury vapour, control of temperature, personal protective equipment (PPE) and medical surveillance