Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic

Abstract

Vispārīga informācija: Izdegšana ir arvien biežāk sastopama parādība, kas medicīnas darbiniekus skar vairāk nekā lielāko daļu citu profesiju pārstāvjus. Covid-19 pandēmijas laikā izdegšanas gadījumu skaits medicīnas darbinieku vidū bija ievērojami lielāks nekā jebkad iepriekš. Mērķi: Šī literatūras pārskata mērķis ir uzlabot izpratni par to, kas ir izdegšana, kā Covid-19 pandēmijas laikā medicīnas darbinieki ar to tiek galā, kā arī apkopot informāciju par profilaktiskiem un terapeitiskiem pasākumiem cīņai ar izdegšanu, vai šie pasākumi ir praktiski pielietojami un kas nepieciešams, lai to varētu izdarīt. Metodoloģija: Tika meklēti klīniskie pētījumi, kas veikti laika posmā no 2019.gada decembra līdz 2023.gada martam. Izmantotas PubMed un ClinicalKeys datubāzes un atslēgas vārdi “Burnout, professional, Health Personnel, COVID-19”. Ar šiem kritērijiem tika atrasti 16 piemēroti raksti, kuros pieejama informācija par izdegšanu dažādās valstīs. Rezultāti: Pētījumos dokumentēts globāls izdegšanas gadījumu skaita pieaugums pandēmijas laikā medicīnas darbinieku vidū, un konstatēts, ka izdegšanas risks ir lielāks personālam bez atbilstošas apmācības un aprīkojuma. Izdegšanas veicinošo apstākļu vidū bija arī palielināts darba apjoms, pagarinātas darba stundas, niecīgs atalgojums, samazināts pieejamā personāla skaits, kā arī atzinības trūkums no vadības. Pētījumi galvenokārt aplūko arodfaktorus, bet personiskie faktori to sarežģītības un daudzšķautņainības nereti atstāti bez uzmanības. Terapijā iekļauta: apzinātības terapija (piemēram, zīmēšana, elpošana, smiešanās) un emocionālās brīvības tehnika. Šādas terapijas veidi samazināja stresu īstermiņā, bet trūka terapijas ilgtermiņa efektu. Papildus pētījumos izmantotajai terapijai noderīga izrādījās patstāvīgi apmeklēta psihoterapija vai psihotropie medikamenti. Secinājumi: Medicīnas darbinieku vidū izdegšana šobrīd ir nopietna problēma. Būtisks ir veselības aprūpes iestāžu atbalsts apmācību jomā un piemērota aizsargaprīkojuma nodrošināšanā. Ir pierādīts, ka izdegšanu samazināt palīdz darba slodzes un darba stundu skaita samazināšana, kā arī vadības atzinība. Izdegšanu novērst varētu ģimenes atbalsts vai profesionāla terapija. Nepieciešami turpmāki pētījumi un ilgstošas terapijas izmēģinājumi. Apzinātības terapijai ir zemas izmaksas un veselības aprūpes iestādes šo terapijas veidu varētu padarīt viegli pieejamu.

Background: Burnout Syndrome is an increasingly common phenomenon affecting Health Care Workers to a higher degree than most other professions. With the COVID-19 pandemic the rate of Medical Professionals suffering from Burnout Syndrome rose to new heights. Aims: This literature review aims to improve understanding of what Burnout Syndrome (BOS) entails, how medical professionals during the COVID-19 Pandemic are managing it, and what prophylactic and therapeutic measures are available to combat Burnout Syndrome. Could they be applied practically and what would be required to implement them. Methodology: A search was performed of clinical trials using databases PubMed and ClinicalKeys with inclusion criteria keywords consisting of “Burnout, professional”, “Health Personnel”, and “COVID-19” and reviewing articles starting from December 2019 up until March 2023. This netted 16 articles sufficiently applicable studies that could be examined for their information on the prevalence of Burnout Syndrome in different countries around the world. Results: The studies document a global rise of Burnout Syndrome in Medical professionals during the pandemic, finding the personnel without proper training and equipment to be at higher risk to Burnout Syndrome. Increased workload, prolonged shift lengths, meagre compensation, decreased available personnel, and lack of appreciation from leadership were also major contributors. Since the studies were more directed towards occupational factors, the personal causes were often left unaddressed due to their complex and multifaceted factors. The therapies included: Mindfulness therapies focused on drawing, breathing, and laughing, and Emotional Freedom Technique therapy. All showed short-term decrease in stress but lacked to see long-term effects of the therapies. Personally sought psychotherapy or psychotropics undergone while the tested therapy was applied showed to be helpful in tandem. Conclusion: The Burnout phenomenon is a real and massive issue for Health Care Workers today. Adequate support from the institutions, in terms of training and providing appropriate protective gear, is essential. Decreased workload, working hours, and increased appreciation from higher-ups have been shown to combat the phenomenon. Private support, either in terms of familial aid or professional therapy could prevent Burnout Syndrome. Further study and prolonged therapy trials are needed but the Mindful therapies are low cost and could be made readily available by the institutes.