Precarious Employment and its Effects on Workers' Health and Well-being

Abstract

Ievads: Nestabila nodarbinātība, ko raksturo nestandarta vai nedroša nodarbinātība, ir kļuvusi arvien izplatītāka daudzās nozarēs visā pasaulē. Šis nodarbinātības veids ir saistīts ar dažādiem negatīviem veselības iznākumiem darbiniekiem, tostarp paaugstinātu stresu, trauksmi, depresiju un fiziskās veselības problēmām.

Mērķis: Šīs literatūras apskata mērķis bija izpētīt saistību starp nestabilu nodarbinātību un darbinieku veselību un labklājību, kā arī izpētīt iespējamos mehānismus, ar kuru palīdzību nestabila nodarbinātība var ietekmēt veselības rezultātus.

Metodes: Šajā literatūras apskatā informācija ir apkopota zinātniskos pētījumos, kas ir pieejami PubMed, BMJ Journals, Google Scholar un ResearchGate. Tika veikta rūpīga attiecīgo datubāzu meklēšana, lai apkopotu visaptverošu pētījumu atlasi pārskatīšanai. Rezultāts sastāvēja no 28 pilniem pētījuma rakstiem, tostarp gan kvantitatīviem, gan kvalitatīviem pētījumiem; un dažiem citiem avotiem.

Rezultāti: tika konstatēts, ka darbiniekiem, kuri strādā nestabilā darbā, ir paaugstināts fiziskās un garīgās veselības problēmu risks, tostarp ar darbu saistītas traumas, muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi, kā arī trauksmes un depresijas simptomi. Tika konstatēts, ka nestabilas nodarbinātības negatīvā ietekme uz veselības rezultātiem ir īpaši izteikta marginalizētu un neaizsargātu darba ņēmēju, piemēram, sieviešu, rasu un etnisko minoritāšu, kā arī to darbinieku vidū, kuriem ir zemāks izglītības vai ienākumu līmenis.

Secinājums: nestabilai nodarbinātībai ir būtiska negatīva ietekme uz darba ņēmēju veselību un labklājību, jo īpaši marginalizētu un neaizsargātu darba ņēmēju vidū. Politikas veidotājiem par prioritāti ir jānosaka politika, kas veicina drošas un stabilas nodarbinātības iespējas visiem darbiniekiem, tostarp ieguldot darba apmācībā, stingrākā darba aizsardzībā un plašākā veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamības nodrošināšanā.

Background: Precarious employment, characterized by non-standard or insecure employment, has become increasingly prevalent in many industries worldwide. This type of employment has been linked to a variety of negative health outcomes for workers, including increased stress, anxiety, depression, and physical health problems.

Aim: The aim of this literature review was to explore the relationship between precarious employment and worker health and wellbeing, as well as to examine potential mechanisms through which precarious employment may impact health outcomes.

Methods: In this literature review the information has been collected by scientific research papers that are available on PubMed, BMJ Journals, Google Scholar and ResearchGate. A thorough search of relevant databases was conducted to gather a comprehensive selection of studies for review. The outcome consisted of 28 full research articles, as well as other sources, encompassing both qualitative and quantitative research.

Results: Workers in precarious employment were found to have an increased risk of physical and mental health problems, including work-related injuries, musculoskeletal disorders, and symptoms of anxiety and depression. The negative effects of precarious employment on health outcomes were found to be particularly pronounced among marginalized and vulnerable workers, such as women, racial and ethnic minorities, and those with lower levels of education or income.

Conclusion: Precarious employment has a significant negative impact on workers’ health and well-being, particularly among marginalized and vulnerable workers. Policymakers must prioritize policies promoting secure and stable employment opportunities for all workers, including investing in job training, stronger labor protections, and expanded access to healthcare and social protection.