Indications and Options for Non-surgical and Surgical Treatment of Acute Hematogenous Osteomyelitis

Abstract

Akūts hematogēns osteomielīts, pārsvarā bakteriāla infekcija, kas galvenokārt ietekmē kaulus attīstības laikā. Laicīgi uzsākta ārstēšana ar antibiotikām parasti ir efektīva un samazina potenciālo komplikāciju risku, ļaujot izvairīties no ķirurģiskas ārstēšanas. Novēlota diagnoze un ārstēšana ir risks komplikācijām un slimības hronizācijai. Darba mērķis ir noskaidrot indikācijas konservatīvai (ne-ķirurģiskai) un ķirurģiskai ārstēšanai. Metodes: Pētījums ir literatūras apskats par akūtu hematogēnu osteomielītu bērniem, koncentrējoties uz tā ārstēšanu. Rezultāti: Pēc diagnozes apstiprināšanas jāuzsāk empīriska intravenoza antibiotiku terapija. Antibiotiku izvēle ir atkarīga no lokālās mikrobioloģiskās izplatības un pacientu vecuma. Ļoti svarīgi ir nodrošināt adekvātas medikamenti devas, izvērtēt riska faktorus komplicētai slimības norisei. Atklājot slimības izraisītāju un ņemot vērā antibiotiku jutības noteikšanu svarīgi izvēlēties mērķtiecīgu ārstēšanu, to pielāgo, ja iniciāli izvēlētie medikamenti nav jutīgi. Pāreja no parenterālas uz perorālu antimikrobiālu terapiju ir apsverama, ja ir klīniska uzlabošanās. Kopējas antibakteriālās terapijas ilgam ir jābūt vismaz 3 nedēļas, tas pagarinās pie komplicētas slimības gaitas un akūtām komplikācijām. Sarežģītākos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Drenāža un bojāto audu evakuācija veselo audu robežās ir galvenās ķirurģiskās ārstēšanas metodes. Indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai ir intraosāli un paraosāli abscesi, strutains artrīts, subperiostāla šķidruma kolekcija. Ķirurģiska ārstēšana sevī iekļauj drenāžu, bojāto audu evakuāciju veselo audu robežās, plašu oesteoperforāciju, locītavas atvēšanu sastrutojuma gadījumā. Jaunu antibiotiku radīšana ir potenciāls labākiem ārstēšanas rezultātiem. Secinājumi: Akūta hematogēna osteomielīta ārstēšanas pamatā ir empīriska antibakteriāla terapija. Pie komplicētas slimības gaitas nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Ir nepieciešami vairāk pētījumu par antibakteriālās terapijas pielietošanu: ārstēšanas ilgums, jaunu medikamentu lietošana bērnu un jaundzimušo ārstēšana. Nepieciešama patreiz izmantoto diagnostisko metožu uzlabošana, lai izvairīties no negatīviem asins uzsējumu rezultātiem un uzlabot patogēnu noteikšanu. Agrīni uzsākot AHO ārstēšanu ir iespējams izvairīties no ķirurģiska iejaukšanās. Ļoti svarīgi ir atpazīt indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai, lai samazinātu komplikāciju risku. Būtu svarīgi izstrādāt jaunas, skaidras vadlīnijas AHO ķirurģiskai ārstēšanai. Nākotnē varētu būt noderīgi izmantot jaunākos antibakteriālos medikamentus, tomēr, tā kā pierādījumu ir maz, ir vajadzīgi vairāk pētījumu.

Acute hematogenous osteomyelitis is a predominantly bacterial infection, which mainly affects developing bones. In case of early diagnosis and initiation of antibiotic treatment, treatment tends to be efficient, and complications rarely develop, however with delayed diagnosis and virulent strains the risk of complicated or chronic disease arise. The aim of the study is to find common ground regarding options and indications for non-surgical and surgical treatment of acute hematogenous osteomyelitis in children. The study is a literature review regarding acute hematogenous osteomyelitis in children with a focus on its treatment. Once diagnosis is made, empiric intravenous antibiotic therapy should be started promptly. The choice of initial antibiotic therapy depends on local microbiological patterns and patient age. Careful consideration should be taken to ensure adequate antibiotic dosing and evaluate risk factors for a complicated presentation or certain pathogens. Once culture results are available antibiotic therapy should be targeted accordingly. Switching to oral therapy is done once clinical improvement is observed. Total duration of therapy should be at least three weeks and longer in case of complicated disease or severe presentations. Surgery may be required in case of complicated AHO. Surgical drainage and debridement are most common options for invasive treatment. Common indications for surgery include collection of an abscess, failure of medical therapy, concomitant septic arthritis, or presence of necrosis. Common surgical techniques include drilling, corticotomy, abscess incision/drainage, and curettage. The urgency and timing of surgical intervention are determined by how fast clinical findings progress and responsivity to antibiotics. Future therapy options with promising, though sparse results include newer intravenous antibiotic agents belonging to the lipoglycopeptides group with pharmacological properties that surpass traditionally used agents. Empiric intravenous antibiotic therapy is the first-line treatment for acute hematogenous osteomyelitis, however in complicated cases surgery may be beneficial and required for optimal treatment. Further research into antibiotic therapy, specifically on duration, the use of new agents in children, and focusing on neonates is needed. Possibilities to identify pathogens more readily and avoid culture negative results, thus providing better care, should be investigated further. Surgical intervention is rarely required, but it is important to recognize indications to ensure prompt management to avoid complications and sequalae. Clear guidelines for surgical indications are lacking in the literature and require further research, as currently the choice to perform surgery relies highly on the physician’s preference. In the future the use of newer antimicrobial agents could be of benefit, however evidence is currently sparse, and further research is needed in this field.