Global Challenges of Aging Workers to the Economy and Health System

Abstract

Ievads: Pasaules iedzīvotāji pieaug un noveco. Dzimstība samazinās, vienlaikus pieaugot vecumam. Tāpēc valstu ekonomika saskaras ar problēmām, kas saistītas ar pensiju sistēmām, sociālās labklājības sistēmām un aprūpes sistēmām, lai nodrošinātu adekvātu aprūpi visvecākajiem iedzīvotājiem, neradot lielu finansiālu spriedzi to ekonomikai. Pensijas vecuma paaugstināšana ir bijusi politisko diskusiju tēma un pēdējos gados daudzās valstīs pat īstenota. Tāpēc šajā literatūras pārskatā tiks novērtēta iedzīvotāju novecošanās ietekme uz dažādu valstu ekonomiku un veselības sistēmām, kā arī identificētas problēmas, ar kurām saskaras novecojošie darba ņēmēji. Methods: Šim literatūras apskatam no 2022 gada decembra līdz 2023. gada februārim tika veikta sistemātiska meklēšana elektroniski, izmantojot brīvi pieejamus tiešsaistes rakstus un statistikas portālus un RSU tiešsaistes e-grāmatu un e-žurnālu datubāzes, tostarp PubMed, Clinical Key, AccessMedicine, ScienceDirect, Wiley online bibliotēka, ProQuest, Google Scholar, Medline, WHO datu bāzes, kā arī World Bank Open Data un Statista. Rezultāti: Sabiedrības novecošanai ir negatīva finansiāla ietekme uz valstu ar augstiem un vidējiem ienākumiem ekonomiku, galvenokārt pensiju un veselības aprūpes sistēmu izmaksu pieauguma dēļ. Paredzams, ka ESAO valstu mediānas izdevumi pensijām palielināsies par 2,2 procentpunktiem no IKP. Veselības aprūpes izdevumi ir saistīti ar lielāku pieprasījumu pēc medicīniskās aprūpes pakalpojumiem un neinfekcijas slimību globālo pieaugumu, kas atspoguļo vairāk nekā 75% no slimību sloga valstīs ar augstu un vidējiem ienākumiem un 50% valstīs ar zemiem ienākumiem. Saskaņā ar prognozēm 2030. Tāpēc ekonomikām ir jāiegulda veselības aprūpē un slimību profilakses programmās, lai palielinātu pensionēšanās vecumu un nodrošinātu aprūpi saviem novecojošiem iedzīvotājiem. Tādām valstīm kā Ķīna un Japāna ir jāizveido atbilstošas sociālās drošības un pensiju sistēmas, lai atbalstītu to strauji novecojošos iedzīvotājus. Ģimenes struktūras mainās globāli, jo starppaaudžu dzīve kļūst arvien retāka un ģimenēs dzimst mazāk bērnu, tomēr spēcīgas ģimenes paaudžu aprūpes tradīcijas joprojām pastāv galvenokārt jaunattīstības valstīs. Hroniskas slimības negatīvi ietekmē darba produktivitāti, un automatizācija pakļauj gados vecākus darbiniekus bezdarba riskam. Turklāt daudzi gados vecāki darbinieki joprojām saskaras ar vecuma diskrimināciju darbaspēkā. Tomēr pētījumi liecina par izziņas samazināšanās aizkavēšanos. Tā kā dati liecina arī par paredzamā dzīves ilguma un neinfekcijas slimību palielināšanos jaunattīstības valstīs, ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz ekonomiku un veselību valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem, jo tās ir tikko sākušas demogrāfisko pāreju.

Background: The global population is growing and aging. Birth rates are declining at the same time as age expectancy is increasing. Therefore, national economies are faced with challenges regarding pension systems, social welfare systems, and care systems to provide adequate care for the oldest population without putting large financial strains on their economies. Raising the retirement age has been a topic in political discussions and has even been implemented in many countries in recent years. This literature review will therefore assess the impact of an aging population on the economy and health systems of different countries and identify challenges for aging workers in the workforce. Method: For this literature review, a systematic search was conducted electronically from December 2022 to February 2023 via freely accessible online articles and statistic portals and RSU online databases of E-books and E-journals, including PubMed, Clinical Key, AccessMedicine, ScienceDirect, Wiley online library, ProQuest, Google Scholar, Medline, WHO databases, as well as World Bank Open Data and Statista. Results: An aging population has a negative financial impact on high- and middle-income countries’ economies, primarily due to increased costs on pension and healthcare systems. Pension expenditure is expected to increase by 2.2 percentage points of GDP in median OECD countries. Healthcare expenditure is connected to a higher demand for medical care services and the global rise in non-communicable diseases, which reflect more than 75% of the disease burden in high-to-middle-income countries and 50% in low-income countries by 2030 according to projections. Economies therefore must invest in healthcare and disease-prevention programs in order to increase the retirement age and provide care for their aging citizens. Countries, such as China and Japan need to build adequate social security and pension systems to support their fast-aging populations. Family structures are changing globally, as intergenerational living becomes less common and fewer children are being born into families, however, strong family traditions of intergenerational care are still present in primarily developing countries. Chronic diseases negatively affect work productivity and automation puts older workers at risk for unemployment. On top of that, many older workers still face age discrimination in the workforce. However, studies suggest a delay in cognitive decline. As data also shows an increase in life expectancy and non-communicable diseases in developing countries, further studies are needed to evaluate the economic and health impact in middle-low-income countries, as they have just entered the demographic transition.