Title: Impact of COVID-19 on Human Health and Well-being
Other Titles: COVID-19 ietekme uz cilvēku veselību un labsajūtu
Authors: Sabīne Grīnberga
Felix Bastian Hamperl
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: COVID-19;garīgā veselība;fiziskā veselība;fiziskās aktivitātes;slimību/simptomu izplatība;saslimstība;mirstība;sirds un asinsvadu veselība;intensīvās terapijas nodaļa;ilgstošas komplikācijas;trauksme;stress;depresija;vielu lietošana;COVID-19;mental health;physical health;physical activity;disease/symptom prevalence;morbidity;mortality;cardiovascular health;intensive care unit;long-term complications;anxiety;stress;depression;substance abuse
Issue Date: 2023
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Covid-19 negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un labklājību izpētes aktualitāte slēpjas apstāklī, ka pandēmijai ir bijusi dziļa un nepieredzēta ietekme uz pasaules veselību. COVID-19 ir ne tikai fiziskās veselības krīze, bet arī garīgās veselības krīze, un pandēmija un ar to saistītie sabiedrības veselības pasākumi rada būtiskus ikdienas dzīves traucējumus un izraisa plaši izplatītas bailes, trauksmi un stresu. Turklāt pandēmija ir uzsvērusi un saasinājusi jau pastāvošo nevienlīdzību veselības jomā, nesamērīgi ietekmējot marginalizētās kopienas. Apkopot aktuālo literatūru un tajā izdarītos secinājumus par iespējamo pandēmijas izraisīto negatīvo ietekmi, pievēršoties ne tikai fiziskajai veselībai, bet arī pandēmijas garīgajiem un sociālajiem aspektiem. Literatūras meklēšana tika veikta vietnēs PubMed, Clinical Key, Scopus un Web of Science. Kopumā šajā pārskatā tika iekļauti 99 raksti, tostarp gadījumu ziņojumi, metaanalīzes, klīniskie pētījumi, sistemātiski pārskati un apskati. Sajā literatūras pārskatā tiek pētīta COVID-19 ietekme uz fizisko un garīgo veselību, tostarp slimību izplatība, mirstība, sirds bojājumi un miokardīts. Izmantojot tādus atslēgvārdus kā Covid-19, SARS-CoV-2, garīgā veselība, depresija, bloķēšana, trauksme, fiziskās aktivitātes, postakūts COVID sindroms, vielu lietošana, alkohols, slimību izplatība, mirstība, sirds bojājumi un miokardīts. Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka vīrusu infekcija pati par sevi rada kaitējumu, salīdzinot ar citiem elpceļu vīrusiem, kas bieži ietekmē daudzas citas orgānu sistēmas, īpaši sirds un asinsvadu sistēmu, tādējādi palielinot saslimstību un mirstību. Slimības smagums ir mainīgs, taču daudzos gadījumos nepieciešama intensīva medicīniska terapija, kas izraisa ilgtermiņa komplikācijas. Psihiskās un sociālās veselības faktori tiek pārskatīti, un tie ir jāprecizē, taču dati liecina par negatīvu ietekmi uz veselīgas uzvedības modeļiem, kā arī psiholoģiskā stresa un saslimstības palielināšanos.
The topicality of investigating the negative impact of COVID-19 on human health and well-being lies in the fact that the pandemic has had a profound and unprecedented impact on global health. COVID-19 is not only a physical health crisis but also a mental health crisis, with the pandemic and the associated public health measures causing significant disruptions to daily life and leading to widespread fear, anxiety, and stress. Furthermore, the pandemic has highlighted and exacerbated pre-existing health inequalities, with marginalized communities being disproportionately affected. The aim of whis work it to summarize the current literature and their findings about possible negative impact caused by the pandemic focusing not only on physical health but also mental and social aspects of the pandemic. Literature search was carried out on PubMed, Clinical Key, Scopus, and Web of Science. A total of 99 articles were included in this review, including case reports, meta-analyses, clinical trials, systematic reviews, and reviews. This literature review examines the impact of COVID-19 on physical and mental health, including disease prevalence, mortality, cardiac damage, and myocarditis. Using keywords such as Covid-19, SARS-CoV-2, mental health, depression, lockdown, anxiety, physical activity, post-acute COVID syndrome, substance abuse, alcohol, disease prevalence, mortality, cardiac damage, and myocarditis. There is strong evidence that the viral infection itself causes harm, in comparison to other respiratory viruses impacting many organ systems especially the cardiovascular system, therefore increasing morbidity and mortality. Disease severity is variable, but many cases requires intensive medical therapy which lead to long-term complications. Mental and social health factors are under review and need to be clarified but data suggests negative impact on healthy behavioural patterns.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.