Evaluation of Surgical Treatment Options in Chronic Pancreatitis

Abstract

Priekšvēsture: Hronisks pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisuma process ar augstu komplikāciju iespējamību. Nozīmīgākie ieguvums ir sāpju mazināšana. Visbiežāk sastopamie hroniskā pankreatīta (HP) slimības gaitva ietver ne tikai dažādu nopietnu simptomu, tostarp endokrīnās un eksokrīnās mazspējas risku, bet arī metaplāzijas iespējamību, kas var novest pie aizkuņģa dziedzera neoplāzijas. Ķirurģiska ārstēšanas ir kompleksās terapijas sastāvdaļa. Ķirurģiskās pieejas iespējas atškirās. Mērķis: novērtēt hroniska pankreatīta ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. Metode: informācija un pētījumi šim literatūras apskatam tika apkopoti elektroniski. Izmantotās pētījumu datubāzes ietvēra Pubmed, NCBI, AccessMedicine, Elsevier, Google Scholar un Medline, un tās tika izgūtas, izmantojot RSU tiešsaistes bibliotēku no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim. Literatūra galvenokārt sastāv no primārās literatūras pētniecisko pētījumu veidā, bet nedaudzas papildu literatūras. līdzās tika izmantota sekundārā literatūra (metaanalīzes un literatūras apkopojumi).. Sākumā atslēgas vārdi datubāzes meklēšanai, ko izmantoja, lai iegūtu pārskatu par šo tēmu, bija “Hronisks pankreatīts, ķirurģiska ārstēšana, Beger, Frey, Whipple”. Vēlāk meklēšana tika paplašināta, iekļaujot terminus “Totāla pankreatektomija, akūts pankreatīts, divpadsmitpirkstu zarnas saglabājoša aizkuņģa dziedzera galvas rezekcija, hroniska pankreatīta ārstēšana”. Rezultāti: Pārskatot plašus pētījumus un dokumentus par ķirurģiskām pieejām CP ārstēšanai, divpadsmitpirkstu zarnas saglabāšanas metodes izceļas ar labāku rezultātu. Tikai aizkuņģa dziedzera galvas daļas izgriešana un citu apkārtējo struktūru saudzēšana ir devusi labākus rezultātus, salīdzinot komplikāciju biežumu, hospitalizācijas ilgumu un endokrīno un eksokrīno nepietiekamību. Secinājumi: Visas analizētās metodes ir līdzvērtīgi efektīvas HP ārstēšanā, īpaši sāpju mazināšanā. Duodenu saglabājošām metodēm raksturīga zemāka letalitāte, mazāks pēcoperācijas gultas dienu skaits, kā arī garāks periods līdz attīstās endokrīna un eksokrīna aizkuņģa dziedzera mazspēja. Lai sniegtu augsti ticamas rekomendācijas, nepieciešami laba dizaina multicentriski pētījumi.

Background: Chronic pancreatitis (CP) is an inflammatory process of the pancreas with a high potential for complications. The most severe medical aspects a patient is dependent on medical treatment, especially surgery, is the pain management. The most common courses of CP harbour not only a severe risk of various symptoms including endocrine and exocrine deficiency but also a potential of metaplasia leading to pancreatic neoplasia. One treatment option for patients with CP is surgery. There are various standards to the approach of the surgical treatment for CP. Aim: To evaluate surgical treatment of CP. Method: The information and studies for this literature review were gathered electronically. The used research databases included Pubmed, NCBI, AccessMedicine, Elsevier, Google Scholar, and Medline and were retrieved via the RSU online library between December 2022 and February 2023. Predominantly, the literature consists of primary literature in the form of research studies, but few supplementary secondary literatures, such as meta-analysis and systematic reviews, were used in conjunction. At first, key words for the database searches used to achieve an overview on the topic were “Chronic Pancreatitis, Surgical Treatment, Beger, Frey, Whipple.” Later, the search was broadened to include the terms “Total pancreatectomy, acute pancreatitis, duodenum-preserving pancreatic head resection, management of chronic pancreatitis, Berne, pancreatic cancer. Traverso-Longmire, Autotransplantation, Puestow” Results: After reviewing an abundance of studies and papers about the surgical approaches for treatment of CP, the duodenum preserving methods stand out with better outcomes. To only excise the head portion of the pancreas and leaving other surrounding structures, has given better results in comparison of complications rates, hospitalization durations and endocrine and exocrine insufficiencies. Conclusions: All discussed procedures are equally effective in treating CP especially the pain of CP. The duodenum-preserving methods show less mortality, shorter hospital durations post- surgery and a longer period free of exocrine or endocrine insufficiency. Duodenum-preserving methods could be recommended for surgical treatment of CP when there is no suspicion of pancreatic cancer. More well-designed multicentre studies could be necessary to give stronger recommendations.