Mangled Lower Leg: Salvage or Amputation?

Abstract

Pamatinformācija: apakšstilbs tiek uzskatīts par sakropļotu, ja ir būtiski bojāti vismaz 3 no šādām 4 sastāvdaļām: kauls, nervi, asinsvadi un/vai mīkstie audi (tostarp muskuļi un cīpslas), kas apdraud tā funkcionalitāti un dzīvotspēju. Šādas traumas parasti tiek novērotas jauniem vīriešiem, kas parasti tiek izraisītas liela ātruma incidentos. Lai gan salīdzinoši reti, šī klīniskā situācija ir īsts izaicinājums ārstiem, jo viņi ir spiesti izvērtēt kājas glābšanas un attiecīgi rekonstrukcijas iespējas vai dažos gadījumos lemt par tās amputāciju.

Mērķis: sintezēt literatūras apskatu par amputāciju salīdzinājumā ar glābšanu, ja apakšstilbs ir sakropļots, ieskaitot lēmumu pieņemšanu un klīnisko iznākumu atkarībā no ķirurģiskās ārstēšanas.

Metodoloģija: lai palīdzētu sintezēt šīs literatūras apskata saturu, tika meklēti un analizēti materiāli atrodami datubāzes, tostarp PubMed un Cochrane Library, kā arī izmantotas citas publikācijas, piemēram, dažādas valstu vadlīnijas, klīniskie ieteikumi un tiešsaistes mācību grāmatas.

Rezultāti: ierosinātās klīniskās vērtēšanas sistēmas, piemēram, MESS, LSI PSI un NISSSA, nav tik efektīvas glābšanas iespēju prognozēšanā, kā sākotnēji domāja to izstrādātāji. Lēmumu par amputāciju nevajadzētu balstīt tikai uz kādu no šiem vērtējumiem. Ieteicams pieņemt multidisciplināru lēmumu, ko pieņem jaukta ķirurģiskā displīnu komanda ortoplastikas centrā. Amputāciju nevajadzētu sistemātiski uzskatīt par nesekmīgu ārstēšanu, bet gan par reālu ārstēšanas iespēju dažos gadījumos. Kā arī ir svarīgi atzīmēt, ka klīnisko rezultātu nenosaka pacienta amputācijas vai glābšanas statuss, bet gan pacienta izcelsme un sociālekonomiskie resursi.

Secinājumi: lēmums par apakšstilba amputāciju vai tā glābšanu jāpieņem multidisciplinārai komandai specializētā ortoplastikas centrā. Pieņemot šo lēmumu, jāņem vērā dažādi pacienta un traumas mainīgie lielumi, kā arī pacienta vispārējais veselības stāvoklis. Iznākums primārās amputācijas grupā un rekonstrukcijas grupā, šķiet, ir līdzīgs abās, un to ietekmē citi mainīgie lielumi, nevis galīgās ārstēšanas metode.

Background: A lower leg is considered mangled if there is important disruption of at least 3 of following 4 components: bone, nerves, blood vessels, and/or soft tissue (including muscles and tendons) that threatens its functionality and viability. These injuries are usually seen in young males and are caused by high velocity trauma. While relatively rare, this clinical situation poses a real challenge to clinicians, as they are forced to evaluate the feasibility of salvaging and consequently reconstructing the leg or in some cases to decide for amputation.

Aim: Synthesize a literature review about amputation versus salvage in mangled lower leg including the decision making and the clinical outcome depending on surgical management.

Methodology: Databases including PubMed and Cochrane Library were searched for relevant terms, as well as other publications such as different national guidelines, clinical recommendations, and online textbooks were used to help synthesize the content of this literature reviews.

Results: Suggested clinical scoring systems such as the MESS, LSI PSI, and NISSSA are not as efficient in predicting salvageability as initially thought of by their developers. Decision to amputation should not be based solely on one of these scores. A multi-disicplinary decision taken by mixed surgical discpline team in an orthoplastic center is recommended. Amputation should not systematically be seen as a non-successful treatment, but rather be seen as a viable treatment option in some cases. It is important to note that clinical outcome is not determined by the patient’s amputation or salvage status but rather by patient’s background and socioeconomic ressources.

Conclusion: Decision to amputate or salvage a mangled lower leg should be taken by a multi-disciplinary team in a specialized orthoplastic centre. Different patient and injury variables should be considered in the decision-making as well as the patient’s general health status. Outcome in primary amputation groups and reconstruction groups seem to be similar in both groups and influenced by variables other than definitive treatment method.