Chronic Cavitary Pulmonary Aspergillosis: Clinical Case Review

Abstract

Aspergillus spp. ir saprofītiska plaušu infekcija, kas visbiežāk sastopama pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu un tā var attīstīties dažādās formās un patoloģiskās izpausmēs, tāpat tā var izpausties kā pārmērīga imūnreakcija alerģiskas aspergilozes gadījumā. . Šajā klīniskajā gadījumā tiks apspriests pacients ar invazīvu plaušu aspergilozi. Tas, kas padara šo gadījumu retu un izceļas, ir smagas neitropēnijas vai imūnsupresijas trūkums šim pacientam. V airumā invazīvās aspergilozes gadījumu tiek novērota smaga neitropēnija un/vai imūnsupresija. Invazīvas aspergilozes raksturīga iezīme ir jauna plaušu dobuma veidošanās ar invazīvu audu augšanu un iznīcināšanu. Gadu pirms aspergillozes konstatēšanas pacientam tika veikta augšējā lobektomija plakanšūnu karcinomas dēļ. Viņa plānotās novērošanas vizītes laikā pēc 6 mēnešiem tika novērotas pirmās redzamās izmaiņas labās plaušas sestā segmentā. .Pēc trim mēnešiem pacients tika hospitalizēts ar klīniskām aizdomām par sadzīvē iegūtu pneimoniju. Galvenās sūdzības un simptomi bija klepus, subfebrīla temperatūra, nogurums un savārgums. Invazīvas hroniskas plaušu aspergilozes diagnozi noteica multidisciplinārs pulmonologu un radiologu konsīlijs, pamatojoties uz slimības klīnisko gaitu, plaušu CT atradni un bronhoalveolārās lavāžas un biopsijas rezultātiem. Krūšu kurvja CT tika vizualizēts no jauna veidojies dobums labās plaušas sestajā segmentā ar cietu struktūru iekšpusē, ņemot vērā diagnozi, šī struktūra visticamāk ir aspergiloma. Raksturīgās CT pazīmes invazīvai plaušu aspergilozei ir matstikla tipa aizēnojumi un tā sauktā “Halo” zīme. Bronhoalveolārā lavāžā konstatēts pozitīvs Aspergillus fumigatus antigēns un histoloģiski atklāja sēnīšu materiāls. Tika uzsākta ārstēšana ar Voriconazole 200 mg divas reizes dienā vismaz 6 mēnešus ilgi. Secinājumi: Galvenais šī klīinskā gadījuma apskata rezultāts ir tāds, ka ne vienmēr invazīvai aspergilozei nepieciešama smaga neitropēnija un/vai imūnsupresija. Šis pacients atbilst gan daļēji invazīvas aspergilozes (hroniskas nekrotizējošas aspergilozes), gan invazīvas aspergilozes kritērijiem. Ārstiem var būt grūti noteikt pareizu un agrīnu plaušu aspergilozes diagnozi. Tas ir iespējams, kad radiologi un klīnicisti cieši un komunikatīvi sadarbojas. Veicot ārstēšanu ar Vorikonazolu, nepieciešama bieža zāļu blakusparādību uzraudzība un pacienta līdzestība tera;ijai. Lai sasniegtu abus, pacientam jābūt iekļautam izvēlētās ārstēšanas metodes pamatojumā un labi informētam par tās nepieciešamību viņa paša labklājībai. Pētījumi liecina par veiksmīgu ārstēšanas iznākumu ar vorikonazolu pēc 12 nedēļām 52,8% un izdzīvošanas rādītāju 70,8% pēc 12 nedēļu ilgas ārstēšanas. [25]

The Aspergillus spp. is recognized to appear in different forms and pathological courses as a pulmonic saprophytic lung infection in individuals with either an impaired immune status or in case of allergic Aspergillosis as an excessive immune response. This case study will discuss a patient with invasive pulmonary aspergillosis. Making this specific case rare and stand out, is the lack of severe neutropenia or immunosuppression in the reported patient. A characteristic feature for invasive aspergillosis is the formation of new pulmonary cavitation with invasive tissue growth and destruction. The patient underwent a upper right lobectomy, due to squamous cell carcinoma in the year before his Aspergillosis infection. During his scheduled follow-up visit 6 months later first visible changes in the sixth segment of the right lung were observed. Three months later the patient was hospitalized due to a pneumonia. The main complaints and symptoms were cough, subfebrile temperature, fatigue and malaise. The diagnosis of invasive chronic pulmonary aspergillosis was established by an interdisciplinary group of pulmonologists and radiologists who based it on the clinical course of the disease, CT findings and the results of the transbronchial biopsy and bronchoalveolar lavage. The CT showed a newly formed pulmonary cavitation in the sixth segment of the right lung with a solid structure inside, considering the diagnosis this structure is an Aspergilloma. Characteristic CT signs for invasive pulmonary aspergillosis were ground glass opacities and the so called “Halo” sign. The transbronchial lung biopsy revealed histological presence of fungus material and bronchoalveolar lavage material tested positive for the Aspergillus fumigatus antigen. To manage the infection treatment with Voriconazole 200 mg, twice daily, was initiated for at least six months. Conclusions: A main take away from this case study is, that not always invasive aspergillosis requires severe neutropenia and/or immunosuppression. This patient fulfills criteria of both semi-invasive aspergillosis (chronic necrotizing aspergillosis) and invasive aspergillosis. It can be challenging for physicians to establish a correct and early diagnosis for pulmonary aspergillosis. It is beneficial when radiologists and clinicians work closely and communicatively together to establish the diagnosis as early as possible. The performed treatment with Voriconazole requires frequent monitoring of adverse drug effects and a high adherence of the patient. In order to achieve both, the patient shall be included in the justification of the chosen treatment method and well informed about its necessity for his or her own wellbeing. Studies have shown successful treatment outcome with Voriconazole after 12 weeks of 52,8% and survival rate of 70,8% after 12 weeks of treatment. [25]