Effects of Occupational Ionizing Radiation Exposure on Medical Professionals

Abstract

Šajā literatūras apskatā ir apkopoti pieejamie pētījumi un secinājumi par medicīnas darbinieku pakļaušanu radiācijas iedarbībai darba vietā. Literatūra tika meklēta un identificēta, izmantojot plašu PubMed meklēšanu, tostarp gadījumu ziņojumus, metaanalīzes, klīniskos pētījumus, sistemātiskus pārskatus un pārskatus. Medicīnas speciālisti, kuri atkārtoti strādā ar jonizējošo starojumu, ir pakļauti dažādu bioloģisko un reproduktīvo blakusparādību riskam. Saskaņā ar Eiropas darba aizsardzības vadlīnijām maksimālais ekspozīcijas apjoms ir 20 mSv gadā piecu gadu laikā. Medicīnas speciālisti, kuri strādā ar attēlveidošanas iekārtām, veic staru terapiju un intervences procedūras, ir pakļauti tiešā starojuma, izkliedētā starojuma un noplūdes starojuma iedarbībai. Jonizējošā starojuma iedarbībai pakļautajai personai pastāv risks, ka var attīstīties ģenētiskas mutācijas un šūnu bojāeja reaktīvo skābekļa sugu dēļ. Šo seku apjoms atšķiras atkarībā no starojuma veida, iedarbības apjoma un ilguma, kā arī no personas jutības pret radiācijas radītiem bojājumiem. Sieviešu dzimums ir neaizsargātības faktors, lai gan precīzi mehānismi vēl nav pilnībā izprasti. Jonizējošā starojuma iedarbībai var būt dažādas bioloģiskās ietekmes, kas iedalās deterministiskajos efektos (audu reakcijas ar robeždevu), piemēram, katarakta un ādas eritēma, un stohastiskajos efektos (rašanās varbūtība ar palielinātu devu), piemēram, vēzis, neauglība un asinsvadu izmaiņas. Lielas jonizējošā starojuma devas pirms grūtniecības un grūtniecības laikā var izraisīt neauglību, spontānos abortus, nedzīvi dzimušus bērnus un iedzimtus defektus. Iespēja saslimt ar vēzi no arodapstarošanas parasti tiek uzskatīta par mazu, īpaši salīdzinājumā ar apdraudējumiem, ko rada citas vides un dzīvesveida izvēles, piemēram, smēķēšana un UV starojuma iedarbība. Aizsardzības līdzekļu lietošana, pareizas radiācijas drošības procedūras ievērošana un iedarbības ilguma samazināšana ir efektīvi un pietiekami aizsardzības pasākumi, pat ja strādā kā veselības aprūpes speciāliste grūtniece. Jonizējošā starojuma iedarbība darbā rada risku medicīnas darbiniekiem, jo īpaši bioloģisko un reproduktīvo kaitīgo ietekmi uz veselību, taču, veicot pareizus aizsardzības pasākumus, šī ietekme ir nenozīmīga. Lai samazinātu sieviešu nepietiekamu pārstāvību tādās medicīnas specialitātēs kā kardioloģija, ortopēdija, uroloģija, asinsvadu ķirurģija un intervences radioloģija, ir nepieciešama izglītība un turpmāki pētījumi.

This literature review summarizes the available studies and findings about occupational radiation exposure of medical professionals. Literature was searched and identified by an extensive PubMed search including case reports, meta-analyses, clinical trials, systematic reviews, and reviews. Medical practitioners who repeatedly work with ionizing radiation are at risk for a variety of biological and reproductive side effects. According to the European protection guidelines the maximal amount of exposition is 20mSv per year over five years. Medical professionals who operate imaging equipment, administer radiation therapy, and perform interventional procedures are at risk of exposure to direct radiation, scattered radiation, and leakage radiation. The individual exposed to ionizing radiation runs the risk of developing genetic mutations and cell death due to reactive oxygen species. The extent of these effects varies depending on the kind of radiation, the amount and length of exposure, and the individual's vulnerability to radiation damage. Female gender is a vulnerability factor, even though precise mechanisms are not yet fully understood. Ionizing radiation exposure can have a variety of biological impacts divided into deterministic effects (tissue reactions with threshold dose) like cataracts and skin erythema and stochastic effects (probability of occurrence with increased dose) like cancer, infertility, and vascular changes. High doses of ionizing radiation exposure before and during pregnancy can lead to sterility, miscarriages, stillbirths, and congenital defects in those children. The chances of getting cancer from occupational radiation exposure are generally considered to be low, especially when compared to the dangers provided by other environmental and lifestyle choices like smoking and UV radiation exposure. Using protective gear, adhering to the correct radiation safety procedures, and reducing exposure duration are effective and sufficient protective measures, even when operating as a pregnant health professional. In conclusion, exposure to ionizing radiation at work puts medical professionals at risk, especially for biological and reproductive adverse heath effects, but with correct protective measures those effects are negligible. Education and further research are needed to decrease female underrepresentation in medical specialties like cardiology, orthopedics, urology, vascular surgery and interventional radiology.