Diagnosis and Treatment Methods of Pyogenic Spondylodiscitis

Abstract

Abstrakts

Infekciozais spondilodiscīts ir reta un potenciāli dzīvībai bīstama slimība, kuras sastopamības biežums katru gadu palielinās. Turklāt bieži vien diagnoze ir novēlota nespecifisku muguras sāpju, drudža un neiroloģiska deficīta dēļ. Tādējādi šī darba mērķis ir izpētīt infekcijas slimības diagnostikas metodes un ārstēšanu.

Metodes: izmantot pēdējos 10–15 gados publicētos rakstus no tādām datubāzēm kā EBSCO host un Elsevier Journal - atbilstošus klīniskos pētījumus un jaunākos uz pierādījumiem balstītus diagnostikas un ārstēšanas avotus.

Rezultāti: Rezultāti parādīja, ka diagnozi var apstiprināt ar MRI, CT vai 18F-FDG-PET/CT, un izraisošā mikroorganisma izolēšanu. Tas ir svarīgi efektīvas ārstēšanas nodrošināšanai. Zinātniskajā literatūrā atspoguļotiarī klīniskie pētījumi par iespējām agrīnākas diagnozes noteikšanai. Nav vienota algoritma par īpašu empīrisku antibiotiku shēmu, kā arī nav standartizēta ārstēšanas plāna. Tomēr ir ieteicams vismaz 6 nedēļu ilgs antibiotiku terapijas kurss, mugurkaulāja stabilizācija mugurkaula nostiprināšana vai operātīva terapija.

Secinājumi: aizdomas par piogēnu spondilodiscītu nedrīkst aizkavēt nepieciešamību pēc turpmākas novērtēšanas ar attēldiagnostikas metodēm. Vienmēr ir jāņem asins uzsējums, ieteicams atkārtotas biopsijas no lokalizētās zonas, ja sākotnējais rezultāts ierosinātāja noskaidrošanai ir negatīvs. Ārstēšanā vienmēr jāpredz vismaz 6 nedēļu ilgu antibiotiku lietošanu, un atkarībā no klīniskajām pazīmēm un slimības norises, var būt nepieciešama arī ķirurģiska ārstēšana, kā arī mugurkaulāja stabilizācija.

Abstract

Infectious spondylodiscitis is a rare and potentially life-threatening disease of which, the incidence increases yearly. Moreover, there is often a delay in diagnosis due to the nonspecific symptoms of backpain and occasional presence of fever and neurological deficits. Hence, this report aims to investigate the diagnostic methods and treatment of infectious disease.

Method: By using published papers from the last 10-15 years from databases such as EBSCO host and Elsevier Journal, the most relevant clinical trials can be used to recognize the most recent and reliable sources for diagnosis and treatment.

Result: The result showed that diagnosis could be confirmed with either MRI, CT or 18F-FDG-PET/CT and isolation of causative microorganism is of importance for ensuring effective treatment. There are also ongoing clinical trials for achieving an earlier diagnosis yet more research is needed for including these. There was no consensus regarding specific empiric antibiotic regimen nor was there a standardized plan of treatment. Though, an antibiotic treatment duration of at least 6 weeks is recommended and either bracing or surgery for stabilization of the spine.

Conclusion: Suspicion of pyogenic spondylodiscitis should not delay the need for further evaluation with imaging. Blood cultures should always be taken, repeated biopsies from localized area are recommended if the initial is negative. Treatment should always consist of at least 6 weeks of antibiotics and depending on clinical features surgical manipulation may also be needed alternatively, conservative bracing.