Literature Review: Functional Outcomes of Armed Conflict Injuries to the Hand

Abstract

Bruņoti konflikti vēstures gaitā ir bijuši gandrīz nemainīgi, kur citādi veseli cilvēki gūst ievainojumus. Tā kā militārie locekļi, domājams, ir fiziski piemēroti un bez pamata slimībām, vēlamais un sagaidāmais iznākums pēc traumas neatkarīgi no lokalizācijas, protams, ir vislabākais. Pēc pieņēmuma ikviens ir kandidāts ķirurģiskai ārstēšanai. Mūsdienu bruņotos konfliktos aptuveni viena trešdaļa traumu ir saistīta ar roku, kurai ir augsta veiklības funkcija un tieša ietekme uz dzīves kvalitāti un kura pati par sevi ir sarežģīta kaulu, cīpslu un nervu struktūra. Tāpēc ļoti svarīga ir ātra, adekvāta un droša rokas traumu ārstēšana. Apkārtējā situācija un vide bruņotos konfliktos rada savus unikālos izaicinājumus, piemēram, sākotnēji lielas enerģijas šautas brūces, kas var būt piesārņotas ar augsni, ilgs ekstrakcijas laiks uz atbilstošu medicīnas iestādi, nepieejamība rokas ķirurgam un specifiska aprīkojuma trūkums operāciju zāle, kas nepieciešama progresīvām rokas vai nervu operācijām. Pētījumus par šāda veida traumām lielākoties var veikt tikai retrospektīvi, analizējot savāktos datus no pagātnes un notiekošajiem konfliktiem. Šī pētījuma mērķis ir analizēt literatūru par bruņotu konfliktu rokas traumu ārstēšanu, lai novērtētu funkcionālos rezultātus.

Armed conflicts have been almost constant throughout history, where otherwise healthy persons get injured. As military members presumably are physically fit and without underlying disease, the desired and expected outcome post-injury, regardless of localization, is naturally the best. By presumption, everyone is a candidate for surgical treatment. In modern armed conflicts, roughly one-third of the injuries are related to the hand, which has a high-dexterity function and direct effect on the quality of life and in itself is a complex structure of bones, tendons, and nerves. Thus rapid, adequate, and safe treatment of injuries to the hand is of utmost importance. The surrounding situation and environment in armed conflicts present their unique challenges, such as initially high-energy gunshot wounds that may be contaminated with soil, long extraction time to a proper medical facility, inaccessibility to a hand surgeon, and a lack of specific equipment in the operating theater that are required for advanced hand or nerve surgeries. Studies on these types of injuries can mostly be done only in retrospect by analyzing gathered data from past and ongoing conflicts. The aim of this study is to analyze the literature concerning the treatment of armed conflict injuries to the hand in order to assess the functional outcomes.