Burnout Syndrome in EMS Workers: Organizational and Individual Predisposing Factors

Abstract

Izdegšanas sindroms ir nopietna un nozīmīga problēma neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD ) darbinieku vidū mūsdienu pasaulē, un tai ir tendence pieaugt. Izdegšanas sindromam var būt nopietnas sekas attiecībā uz darba rezultātiem, personīgo dzīvi, kā arī fizisko un garīgo veselību. Šajā literatūras apskatā tika identificēti dažādi organizatoriski un individuāli predisponējoši faktori, kas veicina NMPD darbinieku izdegšanas sindroma attīstību. Šie faktori ietver augstas darba prasības ar resursu izsīkšanu, maiņu darbu, lielu darba slodzi, samazinātu apmierinātību ar darbu, kā arī kontroles trūkumu un atbalsta trūkumu no vadītāja un kolēģu puses no organizācijas puses un tādas personības iezīmes kā neirotisms, agresivitāte, "depresivitāte" un "emocionālais labilums", neveselīgi pārvarēšanas stili, sociālā atbalsta trūkums, kā arī nesabalansēts darba un privātās dzīves līdzsvars no individuālās puses. Lai gan daži organizatoriskie faktori ir grūti pielāgojami, piemēram, maiņu darbs, liela darba slodze, kritiski incidenti un kontroles trūkums, organizācijām būtu jāatzīst, ka NMPD darbiniekiem ir ļoti izplatīts izdegšanas sindroms, un jāuzlabo pielāgojamie faktori. Organizācijas uzlabojumi varētu ietvert atbilstošu resursu nodrošināšanu darbiniekiem, apmācību piedāvāšanu, lai attīstītu stresa pārvarēšanas mehānismus, kā arī NMPD darbinieku izglītošanu par izdegšanas sindromu. Varētu īstenot atbalsta programmas un regulārus garīgās veselības novērtējumus, lai agrīnā stadijā identificētu izdegšanas sindromu un apzinātu darbiniekus, kas pakļauti riskam. Darba slodzi varētu samazināt, pieņemot darbā vairāk darbinieku, savukārt, plānojot dežūru grafiku, būtu jāņem vērā darbinieku vēlmes un vajadzības. No otras puses, arī NMPD darbiniekiem būtu jāveic pasākumi, lai samazinātu izdegšanas sindroma attīstības iespējas. Izstrādājot pašaprūpes stratēģijas, iesaistoties veselīgā dzīvesveidā, izmantojot veselīgus pārvarēšanas stilus, piemēram, meklējot sociālo atbalstu no vadītājiem, kolēģiem, ģimenes un draugiem, kā arī aktīvi iesaistoties sabiedrības dzīvē, NMPD darbinieki varēs samazināt risku saslimt ar izdegšanas sindromu darbā. Kopumā šajā literatūras apskatā uzsvērts, cik svarīgi ir sadarboties indivīdiem un organizācijām, lai novērstu NMPD darbinieku izdegšanas sindroma attīstību.

Burnout Syndrome is a serious and significant problem among Emergency Medical Services (EMS) workers in today’s world and it tends to grow. Burnout syndrome can have serious consequences on job performance, personal life, as well as physical and mental health. In this literature review various organizational and individual predisposing factors that contribute to the development of burnout syndrome in EMS workers were identified. These factors include high job demands with depletion of resources, shift work, a high workload, decreased job satisfaction as well as lack of control and lack of support by the supervisor and colleagues on the organizational side and personality traits like neuroticism, aggressiveness “depressivity” and “emotional lability”, unhealthy coping styles, a lack of social support as well as an unbalanced work-life balance on the individual side. Even though some organizational factors are hard to adjust like shift work, high workload, critical incidents and a lack of control organizations should acknowledge the high prevalence of Burnout Syndrome in EMS workers and improve on adjustable factors. Organizational improvement could involve providing adequate resources for the employees, offering training to develop coping mechanisms to deal with stress as well as educating EMS workers about burnout syndrome. Support programs and regular mental health assessments could be implemented to identify burnout syndrome in an early stage and identify employees at risk. The workload could be reduced by hiring more staff while preferences and needs of the employee should be taken into consideration while scheduling the duty roster. On the other hand EMS workers should also take steps to decrease their odds for developing burnout syndrome. By developing self-care strategies, engaging a healthy lifestyle, using healthy coping styles like seeking social support from supervisors, colleagues, family and friends as well as active participation in society EMS workers will be able to reduce their risk for developing work-related burnout syndrome. In general this literature review highlights the importance of a collaborative effort between individuals and organizations to prevent EMS workers from developing burnout syndrome.