Epicondylitis

Abstract

Šajā literatūras pārskatā ir apkopota pašreizējā informācija par pamatinformāciju par elkoņa locītavas epikondilāriem traucējumiem. Epikondilīts joprojām ir nozīmīgs arodmedicīnas traucējums, kas ietekmē darbiniekus, kuru darbs ietver piespiedu darbu ar apakšdelmiem. Epikondilīts ir nozīmīgs arodslimības, kas var izraisīt funkciju samazināšanos un lielas izmaksas no produktivitātes zuduma jau slimības sākuma stadijā, kā arī veselības aprūpes izdevumu dēļ. Tāpēc ir svarīgi mēģināt novērst faktoru, kas varētu izraisīt simptomus, tiklīdz tie parādās. Daudzi no šiem pētījumiem, lai gan daži veikti jau pirms 2000. gadsimta, joprojām ir derīga informācija un tiek izmantoti pašreizējos pētījumos. Pārmērīga slodze un atkārtošanās brīži parasti ir aiz epikondilīta. Patofizioloģiskais mehānisms un histoloģiskie paraugi neliecina par iekaisumu, kas būtu pretrunā ar nosaukumu epikondilīts. Lai gan citi hroniski cīpslu traucējumi, piemēram, rotatora aproce vai Ahileja tendinopātija, ir parādījuši līdzīgus rezultātus, ir vajadzīgi vairāk pierādījumu. Vispārējā laterālā un mediālā epikondilīta izplatība sievietēm ir augstāka nekā vīriešiem, bet ar noteiktu epikondilītu nevienā no traucējumiem nav redzama skaidra dzimuma dominēšana. Tomēr mediālais epikondilīts ir retāk sastopams, salīdzinot ar sānu, lai gan dažādām profesijām ir lielāka sastopamība mediālā, salīdzinot ar laterālo epikondilītu un otrādi. Dažas vadlīnijas jau pastāv darba ergonomikā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, taču ir jāpaveic vairāk sagatavošanās darbu, lai noskaidrotu šo vadlīniju izmantošanas ilgtermiņa ietekmi. Daudzi riska faktori jau ir noteikti, bet to patoloģiskais mehānisms epikondilīta gadījumā atstāj durvis atvērtas papildu pētījumiem. Abu epikondilāro stāvokļu ārstēšana kopumā paliek nemainīga. Sākotnēji konservatīvā pieeja ir zelta standarts un turpmākā kaitējuma samazināšana teritorijai. Tomēr steidzami ir nepieciešami pētījumi par konservatīvās ārstēšanas ilgtermiņa ietekmi. Ja konservatīvā ārstēšana neizdodas, operatīva alternatīva var dot labus rezultātus. Profilaksei jākoncentrējas uz riska faktoru samazināšanu, un personālam ir jāapzinās šis stāvoklis tipiskajās profesijās. Tiek mudināts veikt vairāk pētījumu, lai novērstu šos salīdzinoši izplatītos arodslimības.

This literature review summarizes the current information about basic information about the elbow epicondylar disorders. The epicondylitis remains as an important disorder in occupational medicine that affects workers whose work include forceful labor with the forearms. Epicondylitis is an important occupational disorder that can lead to decrease in function and high costs from lost productivity already in early stages of the disease, but also due to healthcare expenses. This is why it is important to try to eliminate the factor that is likely to cause the symptoms as soon as they appear. Many of these studies, although some done already before 2000 century, are still valid information and used in current studies. The over-exertion and repetitive moments tends to be commonly behind epicondylitis. The pathophysiological mechanism and histological samples indicates no inflammation that conflicts the name epicondylitis. Although other chronic tendon disorders such as rotator cuff or Achilles tendinopathy have shown similar results, more evidence is needed. The prevalence of the overall lateral and medial epicondylitis tends to be higher among women compared to men but with definite epicondylitis, no clear gender dominance is seen in either disorder. However, medial epicondylitis is less commonly encountered compared to lateral, although different occupations have greater incidence in medial compared to lateral epicondylitis and vice versa. Some guidelines already exists in occupational ergonomics for example in United States, but more groundwork needs to be done in order to find out long-term effects of using these guidelines. Many risk factors are already established but their pathological mechanism in the event of epicondylitis leaves door open for more research. Treatment of both epicondylar conditions remains generally the same. Initially, conservative approach is the gold standard and minimizing the further damage to the area. However, research about the long-term effects of the conservative treatment are urgently needed. If conservative treatment fails, operative alternative can give good results. Prevention should focus on minimizing the risk factors and the staff should be aware of this condition in typical professions. More research is encouraged to prevent these relatively common occupational disorders.