Shoulder Disorders in Occupational Medicine

Abstract

Mērķi: Mērķis ir iepazīstināt ar dažādiem arodmedicīnā sastopamajiem plecu locītavas traucējumiem, to biomehāniku un iespējamām profilakses metodēm.

Hipotēze: pakļaušana darba vietas spriedzes kombinācijai palielina plecu traucējumu attīstības risku. Profilakse var būt rentabla metode, lai samazinātu ar darbu saistītu plecu slimību skaitu.

Materiāli un metode: Šajā literatūras apskatā ir aprakstīta pleca biomehānika, biežāk sastopamās ar darbu saistītas pleca traumas un to patomehānisms, diagnostika, ārstēšana un profilakse, īpaši pievēršoties rotatora manžetes sindromam un subakromālajam triecienam. Visaptveroša sistemātiska literatūras meklēšana tika veikta, izmantojot Google Scholar, PubMed un ScienceDirect.

Rezultāti: Sarežģītais pleca locītavas mehānisms ir unikāls ar savu kustību un spēka amplitūdu. Izpratne par pleca funkcionālo anatomiju palīdz izprast iespējamo aroda ekspozīciju un to, kā plecs var tikt traumēts darbā. Pastāv saistība starp muskuļu prasībām un pleca mehānisko slodzi, kā arī plecu traumām, ko var un vajadzētu ņemt vērā, plānojot darba uzdevumus un darba vidi.

Secinājumi: Pleca locītava ir sarežģīta un ļoti elastīga locītava ar visplašāko kustību diapazonu no visām cilvēka ķermeņa locītavām un spēj pacelt lielas slodzes. Plecu traucējumi, piemēram, vispārējas sāpes plecos, rotatora aproces sindroms un subakromiāla sadursme ir ļoti izplatīti vispārējā populācijā, un arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ar darbu saistītiem faktoriem ir nozīme šo plecu traucējumu attīstībā. Šie faktori ietver pakļaušanu darbam virs galvas, sliktu stāju, vibrāciju, atkārtošanos un organizatoriskiem faktoriem. Turklāt ar darbu saistīti psihosociālie faktori ietekmē plecu traucējumu izplatību. Šie riska faktori ir jāņem vērā, plānojot darba vietas un darba uzdevumus, taču ir nepieciešams vairāk pētījumu par plecu slimību profilaksi darbavietā. Tāpat literatūra par plecu slimību ārstēšanu ir ierobežota, taču ir daži daudzsološi pierādījumi, kas atbalsta konservatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, vingrinājumus un manuālo terapiju. Kopumā ir nepieciešams vairāk pētījumu darba vietā, lai pilnībā izprastu plecu traucējumus profesijā.

Objectives: The aim is to bring to light to different shoulder disorders presented in occupational medicine, their biomechanics, and possible preventive methods.

Hypothesis: Exposure to a combination of workplace strains increases the risk of developing shoulder disorders. Prevention can be a cost-effective method to reduce the number of shoulder disorders related to work.

Materials and method: This review of the literature describes the biomechanics of the shoulder, common shoulder injuries related to work and their pathomechanism, diagnostics, treatment, and prevention, focusing especially on rotator cuff syndrome and subacromial impingement. A comprehensive systematic literature search was performed using Google Scholar, PubMed, and ScienceDirect.

Results: The complex mechanism of the shoulder joint is unique in its range of motion and strength. The functional anatomy of the shoulder helps to understand possible occupational exposures and how the shoulder can be injured at work. There is a relationship between both muscular demands and mechanical load on the shoulder and shoulder injuries, which can and should be taken into account when designing work tasks and working environments.

Conclusions: The shoulder joint is a complex and highly flexible joint with the widest range of motion of all the joints of the human body and is capable of lifting heavy loads. Shoulder disorders such as general shoulder pain, rotator cuff syndrome, and subacromial impingement are very common in the general population, and there is growing evidence that work-related factors play a role in the development of these shoulder disorders. These factors include exposure to overhead work, poor posture, vibration, repetitive tasks and organisational factors. Additionally, work-related psychosocial factors have an impact on the prevalence of shoulder disorders. These risk factors should be taken into account when designing workstations and tasks, but more research on workplace prevention of shoulder disorders is necessary. Similarly, literature on the treatment of shoulder disorders is limited, but there is some promising evidence advocating for conservative treatment methods such as exercise and manual therapy. Overall, more research is required to fully understand shoulder disorders in occupation.