Title: Occupational Risk Factors in the Field of Interventional Cardiology - Adverse Health Outcomes and their Possible Prophylaxis
Other Titles: Darba vides riska faktori invazīvajā kardioloģijā - nelabvēlīgās sekas veselībai un to iespējamā profilakse
Authors: Maija Eglīte
Pia Emilia Bach
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: Invazīvā kardioloģija;darba riska faktori;radiācijas iedarbība;ļaundabīgi audzēji;garīgā veselība ārstu vidū;auglība;radiācija grūtniecības laikā;lēcu izmaiņas;katarakta;sāpes;ortopēdiskas komplikācijas;šūnu izmaiņas;DNS izmaiņas;maiņu darbs;aizsardzība pret radiāciju;IAL;profilakse;interventional cardiology;occupational risk factors;radiation exposure;malignancy;mental health among doctors;fertility;radiation during pregnancy;lens changes;cataract;pain;orthopedic complications;cellular changes;DNA changes;shiftwork;radiation protection;PPE;prophylaxis
Issue Date: 2023
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Ievads: Pieaugot minimāli invazīvo sirds intervences gadījumu skaitam, palielinās nepieciešamība pēc kvalificētiem speciālistiem invazīvās kardioloģijas (IK) jomā. It īpaši valstīs ar augstu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, pastāvīgi palielinās procedūru skaits, piemēram, perkutāna koronāra intervence (PKI). Lai apmierinātu šo pieprasījumu, lielākam skaitam ārstu ir papildus jāsaņem izglītība un apmācība invazīvās kardioloģijas specialitātē. Tikmēr ar darbu saistīti apdraudējumi eksistē un rada riskus pakļautajiem. Palielināts DNS bojājuma un ortopēdisku komplikāciju risks ir tikai divas no iespējamajām nevēlamajām sekām. Aizsardzība ir iespējama, taču inovācijas vēl nav sasniegušas slimnīcas. Mērķis: Noteikt un apkopot aktuālos datus par darba riska faktoriem un to sekām invazīvās kardioloģijas jomā no jau esošās zinātniskās literatūras. Noteikt iespējamos profilaktiskos pasākumus, lai cīnītos pret nelabvēlīgiem veselības iznākumiem. Hipotēze: Darbs par invasīvo kardiologu sirds kateterizācijas laboratorijā rada vairākus riskus strādājošā ārsta vispārējai veselībai un noved pie daļēji novēršamām komplikācijām ilgtermiņā. Rezultāti: Pārskatot pēdējo divu desmitgadu literatūru, kļuva skaidrs, ka invazīvā kardioloģija ir augsta riska profila medicīnas specialitāte. Literatūrā joprojām uzmanība tiek pievērsta ar radiāciju saistītai nelabvēlīgai ietekmei, taču pēdējā laikā lielāka uzmanība ir pievērsta arī citām komplikācijām. Perspektīvie klīniskie pētījumi ir būtiski, lai attīstītu dziļāku izpratni par iespējamiem negatīviem veselības rezultātiem, jo līdz šim ir pieejami galvenokārt retrospektīvi pētījumi, kas ietver nelielas pētījumu grupas. Secinājumi: Lai gan korelācija starp darba riska faktoriem IK un nelabvēlīgiem veselības rezultātiem nav pilnībā izprotama, ir skaidrs, ka pastāv saistība starp radiācijas iedarbību un acs lēcu struktūras izmaiņām, smagu IAL lietošanu un ortopēdiskām komplikācijām, maiņu darbu un garīgās veselības problēmām. Šos jautājumus daļēji var novērst, izglītojot un apmācot personālu, ieviešot augstākus darba drošības standartus, kontrolējot radiācijas devu, izmantojot medicīnas inovācijas.
Background: Rising numbers of minimally invasive cardiac interventions increase the necessity for skilled specialists in the field of interventional cardiology. Especially, high per capita income countries show permanently increasing numbers of procedures, such as PCI. More physicians need to undergo education and training in interventional cardiology to meet this demand. Meanwhile, work-related hazards persist and impose risks to the exposed. An increased risk of DNA damage and orthopaedic complications are only two of the possible adverse effects. Protection is possible, but innovations haven’t yet reached the hospitals. Aim: To determine and summarize the current data on occupational risk factors and their consequences in the field of interventional cardiology from the already existing scientific literature. To determine possible prophylactic measures to fight adverse health outcomes. Hypothesis: Working as an interventional cardiologist in a cardiac catheterization laboratory imposes several risks to the general health of the working physician and leads to partly preventable complications in the long run. Results: After reviewing literature from the last two decades, it became clear that interventional cardiology is a medical specialty with a high-risk profile. The focus of the literature remains on radiation-associated adverse effects, but also other complications have recently gained more attention. Prospective clinical studies are essential to develop a deeper understanding of possible negative health outcomes, as until now mostly retrospective studies comprising small study cohorts are available. Conclusions: Although the correlation between occupational risk factors in IC and adverse health outcomes is not fully understood, it is clear that a connection between radiation exposure and lens changes, heavy PPE use and orthopedic complications, shift work and mental health concerns exists. These issues can be partly prevented by educating and training staff, implementing higher work safety standards, monitoring radiation doses, and using medical innovations.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.