Kombinēti perodonta un endodontiskie bojājumi

Abstract

Šī literatūras apskata mērķis bija apkopot pieejamo informāciju par kombinētiem periodontāli-endodontiskiem defektiem, lai atvieglotu šo bojājumu diagnostiku un labāk izprastu ārstēšanas taktiku. Mūsdienās vēl joprojām ir daudz neskaidrības šajā jomā. Literatūrā ir pieejamas dažādas klasifikācijas sistēmas, tomēr lielākai daļai no tām ir savas nepilnības. Viena no izplatītākām klasifikācijām nosaka, ka lielākā daļa periodontāli-endodontisko defektu ir sākušies kā izolēti iekaisuma procesi pulpā vai periodontā. Iekaisuma progresija izraisa blakus esošo audu iesaistīšanos patoloģiskā procesā. Tomēr jaunākā klasifikācija raksturo periodontāli-endodontiskos defektus kā patoloģisku komunikāciju starp iesaistītiem audiem. Lai labāk izprastu periodontāli-endodontisko defektu būtību, sākumā atsevišķi tiks apskatīti patoloģiskie procesi peridonta un pulpas audos. Periodonta slimību galvenais etioloģiskais faktors ir mikrobiālais aplikums – uz zobiem veidojošies biofilmā ir daudz patogēno mikroorganismu, tādu kā gram-negatīvās un anaerobās baktērijas. Endodontisko bojājumu pamatā ir īstermiņa vai ilgtermiņa kairinātāji, kas var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus pulpas audos. Tam sekos iekaisuma un infekcijas procesa attīstība. Endodontiskos bojājumos arī ir daudzveidīga mikroflora, tai skaitā gram-negatīvās anaerobās nūjiņas. Periodontālie un endodontiskie bojājumi var savienoties, notiekot komunikācijai caur laterāliem vai papildus kanāliem, kā arī dentīna tubuļiem. Tomēr pulpas kanāla apikālā atvere ir galvenais komunikācijas veids. Caur visiem šiem ceļiem baktērijas var pārvietoties no vieniem audiem uz otriem, radot krustenisku infekciju. Lai arī atsevišku periodontālu un endodontisku patoloģiju mikroflora ir līdzīga, kombinētu bojājumu gadījumā tā kļūst sarežģītāka. Svarīgākie diagnostiskie testi, izmeklējot periodontāli-endodontiskos defektus, ir pulpas vitalitātes noteikšana, palpācija, perkusija, zondēšanas dziļuma noteikšana un radioloģiskā izmeklēšana. Lai uzlabotu zoba prognozi, ārstēšana ir jāsāk pareizā secībā. Nepareizā secībā veikta ārstēšana var novest pie pulpas vai periodonta audu reinfekcijas. Ja kvalificēti speciālisti veic ārstēšanu ar augstu precizitāti, daudzus zobus ar kombinētiem periodontāli-endodontiskiem defektiem ir iespējams saglabāt. Ir svarīgi, lai arī pacienti ir ļoti motivēti pieturēties pie izstrādātā ārstēšanas plāna un uzturēt labu mutes higiēnas līmeni.

In this literature review the task is to discuss the existing literature about combined periodontal-endodontic lesions (PELs) in order to make its diagnosis and treatment more understandable. Nowadays, still a lot is unclear about these types of lesions. Multiple classification schemes are present in dental literature, although most of them are not completely satisfactory. One of the best known classifications uses the idea that the majority of PELs has originated from either the pulp or periodontium, where development of the lesions causes subsequent involvement of the nearby anatomical site as the inflammation extends from its place of origin. While the newest classification characterizes PELs by pathological communication between the involved tissues. Just in order to understand PELs better, first periodontal lesions and pulp pathology will be discussed. Periodontal disease is mainly caused by biofilm formation, which hosts a great amount of pathogens, such as gram-negative and anaerobic bacteria. Endodontic lesions often result from short- or long-term irritants, which may cause infection of the pulp tissue. Endodontic lesions may contain anaerobic gram-negative rods, amongst others. Periodontal and endodontic lesions are connected by certain pathways. They share a close relationship by accessory canals, lateral canals and dentinal tubules. However, apical foramen is the principal access line between pulp and periodontium. Through these routes, bacteria can travel between tissues and infect each other. Although the microbiota of periodontal lesions and pulp pathology is quite similar, the microflora present in combined PELs is more complicated. Crucial diagnostic tests for examining PELs are sensitivity testing, palpation/percussion, probing and radiographic examination in order to give appropriate diagnosis. To receive the best prognosis, treatment should be performed in the right order. As improper treatment could lead to recontamination of the periodontal and/or endodontic tissues. Many teeth with combined PELs can be preserved with great care and expert treatment. It is very important for the patients to be highly motivated to keep up with prescribed treatment regimen and excellent oral hygiene.