Pārkats par zobu sakņu kariesu gados vecākiem pacientiem ar hiposalivāciju: visefektīvākā profilakses pieeja

Abstract

Mērķis : Cilvēku dzīves garums mūsdienās ir ievērojami palielinājies –ir paredzams, ka līdz 2050. gadam 60-gadnieku skaits uz pasaules dubultosies. Daudzos pētījumos ir atklāts, ka palielinoties cilvēku vecumam palielinās arī zobu sakņu kariesa izplatība, kas mūsdienu zobārstniecībai ir jāņem vērā. Mūsdienās zobārsta uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk veselo zoba audu un izmantot zobu audiem saudzējošas ārstēšanas metodes. Šis pētījums apskata mūsdienu zinatniskajā literatūrā atrodamas zobu sakņu kariesa profilakses metodes un līdzekļus gados veciem cilvēkiem ar hiposalivāciju.

Metodes : Dotā pētījuma stratēģija bija atrast iespējami vairāk literatūras avotus. Tika izmantotas Pubmed, Cochrane Library, Wiley Online Library, EBSCOHost elektroniskās datu bāzes, kā arī Google Scholar. Kā atslēgas vārdi tika izmantoti termini; “root caries”, “hiposalivation”, ‘elderly’ un ‘prevention’. Pētījumā tika izmantoti arī literatūras avoti, kuri tika citēti datu bāzēs atrastajās un izmantotajās zinatniskajās publikācijās.

Rezultāti : Šis zinatniski pētnieciskais darbs apskata multiplus pētījumus par dažādiem sakņu kariesa profilakses līdzekļiem un metodēm. Turklāt, pētnieciskajā darbā tika ņemtas vērā šo metožu pielietošanas iespējas veciem cilvēkiem. Pētījumi, kuri ietvēra sakņu kariesa arstēšanu un hiposalivācijas ietekmi uz to, bija salīdzinoši maz. Neraugoties uz to, ka sakņu kariesa profilakses metodes ir plaši pētītas, ir acīmredzams ticamības trūkums šajos pētījumos. Mūsdienās ir nepieciešams vairak konsekventu pētījumu, lielāks apskatāmo gadījumu skaits un saskaņotas metodes šajā jomā. Dažādu profilakses metožu pētījumu daudzsološie rezultati nav savstarpēji salīdzināmi, jo tie ir izoleti un savstarpēji pārklājas, kas apgrūtina dažādu pētījumu rezultātu salīdzināšanu.

Secinajumi : Turpmākie pētījumi ar lielāku izmeklējamo gadījumu skaitu varētu sniegt ticamāku informāciju virzoties uz ‘zelta standartu’sakņu kariesa ārstēšanā gados veciem cilvēkiem ar hiposalivāciju. Vispārejai cilveku populācijai novecojot visefektīvākā metode sakņu kariesa ārstēšanā bez šaubām ir primārā profilakse, pirms kariess vēl ir izveidojies. Tik pat nozīmīga ir arī sekundārā profilakse, jo joprojām paliek aktuāla esošā sakņu kariesa attīstības apturēšana. Jaunākajos pētījumos atklatās profilakses metodes un to kombinācijas ar pozitīviem rezultātiem būtu jāturpina pētīt un nostiprināt turpmāk, lai izveidotu sakņu kariesa profilakses metodoloģiju gados veciem cilvēkiem ar hiposalivaciju.

Objective: The general population around the world are living increasingly longer lives - the number of over 60-year-olds is expected to double by 2050. In studies, older age has also been found to be positively correlated with the prevalence of root caries, and thus a paradigm shift in dentistry is currently taking place. Today, it can be seen as the ethical duty of the dentist to conserve as much sound tooth structure as possible by the least invasive treatment methods available. This study explores the different avenues that have been cited in the recent literature, for prevention of root caries in elderly population with hyposalivation.

Methods: The following search strategy was used to identify all possible relevant published articles. Pubmed, Cochrane Library, Wiley Online Library, EBSCOHost electronic databases, as well as Google Scholar. Search terms that were used were: ‘root caries’, ‘hyposalivation’, ‘elderly’, and ‘prevention’. There were also additional references found from the references section of each retrieved article which was found relevant.

Results: This review identified multiple studies with agents and their combinations which could be used in root caries prevention. In addition, it is necessary to consider the applicability of any given method to the elderly patient. Studies connecting specifically hyposalivation with root caries appear to be rare. Even though root caries prevention methods appear to be extensively studied, the lack of depth in the evidence is also apparent. There is a need for additional consistent studies, higher amounts of replication, as well as more uniform methodology across the field. Even though there are promising findings from many preventive agents the lack of comparability makes the results isolated and even convoluted when compared with the multiple agents from other studies.

Conclusion: Further replication of these studies with larger sample sizes could provide valuable information when looking for the ‘golden standard’ in root caries treatment in elderly hyposalivation patients. As the general population ages the most effective way to treat root caries will no doubt be primary prevention, before the lesion occurs. However secondary prevention will undoubtedly still stay relevant, as there will still be the need to arrest existing root caries lesions clinically. The agents with positive findings and combinations of them, in past studies, should be further looked into to confirm the results and formulate methodology for root caries prevention in elderly suffering from hyposalivation.