Ādas vēža diagnostika, ārstēšana un deguna zonas rekonstrukcijas principi

Abstract

Deguna vēža bojājumi ir ārkārtīgi liels izaicinājums ķirurgiem estētiskās iezīmes dēļ, kas veicina sejas harmoniju un sociālo identitāti. Ārējā deguna āda ir viena no visbiežāk sastopamajām ādas vēža vietām cilvēka ķermenī, jo tā atrodas redzamā centrālajā vietā, kas nodrošina pastāvīgu saules iedarbību, tādējādi izraisot augstu vēža saslimšanas biežumu. Šis pētījums tika veikts, lai palīdzētu labāk izprast, kādas diagnostikas metodes ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk atkarībā no vēža veida, stadijas un augšanas ātruma, kā arī izprast faktorus, kas ietekmē ārstēšanas izvēli, un iegūt dziļāku izpratni par rekonstrukcijas principiem, lai iegūtu vēlamāko rezultātu. Rekonstrukcijas plāns ir jāveido, pamatojoties uz vēža bojājuma atrašanās vietu, tā lielumu, histoloģiju, iepriekšējas terapijas gadījumā - uz rekonstrukcijai pieejamajiem audiem, pacientu vispārējo veselības stāvokli, vecumu, dzimumu, pacientu un ķirurgu vēlmēm un gaidām. Ādas vēža pacientus var ārstēt ar krioterapiju, elektrokauteri, ķīmijķirurģiju, staru terapiju vai lokālu izgriešanu, kam seko dažādas ārstēšanas iespējas, piemēram, primāra šūšana, brīvs ādas transplantāts (sadalīts visā biezumā), rekonstrukcija ar noslēgšanu ar deguna progresa lāpstiņu, piemēram, bilobed lāpstiņu, virsmas atjaunošana ar blakus esošiem nazolabiālajiem vai vaigu audiem vai reģionālās pieres lāpstiņas izmantošana. Svarīgi ir arī izprast multidisciplināras komandas, kurā ietilpst plastikas ķirurgi, anatompatologi un onkologi, nozīmi. Ir daudz metožu, kā rekonstruēt deguna defektus, bet galvenie principi ietver apakšvienību principu, slāņainu slēgšanu, precīzu ādas aizvietošanu ar līdzīgām īpašībām, kontralaterālas normālas ādas izmantošanu, suboptimālas kontūras koriģēšanu ar primāro un sekundāro dermabrāziju, ņemot vērā pacientu faktorus. Trīsdimensiju analīze ir būtiska, lai pacients izskatītos normāli un atjaunotu deguna funkciju. Protezēšana ir iespēja, kas izmantojama pacientiem, kuri nevēlas piedalīties plašās rekonstruktīvajās operācijās, un gadījumā, ja viņi nav labs kandidāts šādām iejaukšanās operācijām. Ir skaidrs, ka veiksmīga deguna atjaunošana ir atkarīga no rūpīgas diagnostikas, piesardzīgas un uzmanīgas ārstēšanas pieejas un no tā, vai praktizējošais ārsts izprot deguna zonas rekonstrukcijas principu svarīgumu, lai panāktu pēc iespējas harmoniskāku un līdzsvarotāku izskatu.

Cancer lesions of the nose are exceptionally challenging for surgeons due to the aesthetic feature which contributes to a facial harmony and social identity. The skin of the external nose is one of the most common sites of skin cancer of the human body to arise due to its prominent central position which allows constant solar exposure hence accounting for high rate of cancerous involvement. This study was performed to aid in greater understanding about which diagnostic methods are to be used in the most possible effective way, depending on the cancer type, the staging and rate of growth, as well as understanding factors that impact the choice of treatment and acquire a deeper understanding about reconstruction principles for most desirable results. A plan has to be formulated of reconstruction, based on the location of the cancer lesion, its size, its histology, in case of any previous therapy, tissues available for reconstruction, the patients overall medical conditions, age, sex, the desires and expectations of the patients and the surgeons. Skin cancer patients can be treated with cryotherapy, electrocautery, chemosurgery, radiation therapy or local excision followed by a variety of treatment options such as primary suture, free skin graft(split of full thickness), reconstruction with a closure by a nasal advancement flap such as bilobed flap, resurfacing with adjacent nasolabial or cheek tissue or the use of regional forehead flap. It is also important to understand the value of a multidisciplinary team, including plastic surgeons, anatompathologists and oncologists. There are plenty of methods to reconstruct nasal defects, but the main principles includes the subunit principle, layered closure, exact replacement of skin with similar characteristics, use of contralateral normal, correcting suboptimal contour by primary and secondary dermabrasion, taking into account the patients factors. A three-dimensional analysis is essential in order for the patient to look normal and to restore the function of the nose. Prosthetics is an option to be used for patients who do not wish to participate in extensive reconstructive surgeries and in case of not being a good candidate for such interventions. It is clear that a successful nasal repair depends on a meticulous diagnosis, a guarded and attentive treatment approach and for the practitioner to understand the weights of the principles for reconstruction of the nasal area, for the most harmonious and balanced appearance.