Skrimšļa deguna blakusdobumu karcinoma - literatūras apskats

Abstract

IEVADS: Augšžokļa deguna blakusdobumu karcinoma ir reta slimība ar sliktu prognozi, jo tā bieži tiek diagnosticēta tikai vēlīnās stadijās, galvenokārt tāpēc, ka pacientiem lielākoties nav raksturīgu simptomu. Visbiežāk sastopamais augšžokļa sinusa karcinomas patoloģiskais tips ir plakanšūnu karcinoma. Lai gan augšžokļa deguna blakusdobumu karcinomas pirmās līnijas ārstēšanas stratēģija (ķirurģiska ārstēšana ar adjuvantu ķīmijterapiju) dod labus rezultātus, 5 gadu kopējais izdzīvošanas rādītājs joprojām nav pietiekams.

MĒRĶIS: Veikt literatūras apskatu par augšžokļa sinusa karcinomu un apkopot iegūtos datus. Šī tēma būtu īpaši jānorāda zobārstiem, lai samazinātu vēlu diagnožu skaitu un tādējādi uzlabotu augšžokļa sinusa karcinomas kopējo izdzīvošanas rādītāju.

MATERIĀLI UN METODIKA: Šī pētnieciskā darba pamatā ir grāmatas un raksti, kas apskatīti dažādos avotos, piemēram, PubMed, Elsevier, Wiley Online Library un Science Direct. Izmantotie pētījumi tika veikti laikā no 1981. līdz 2022. gadam. Literatūra tika meklēta pēc atslēgvārdiem, kas tika meklēti dažādās kombinācijās vai atsevišķi, kā norādīts turpmāk: "augšžokļa deguna blakusdobums", "karcinoma", "plakanšūnu vēzis", "plakanšūnu karcinoma", "deguna blakusdobumu karcinoma", "deguna blakusdobums", "anatomija", "attīstība", "TNM stadija", "NCCN vadlīnijas", "riska faktori", "smēķēšana", "tabaka", "OPG", "MRI", "biopsija", "datortomogrāfija", "Vēbera-Fergusona pieeja", "staru terapija", "ķīmijterapija", "sejas vidusdaļas atdalīšana", "kokapstrāde", "maxilektomija", "obturators", "rehabilitācija", "izdzīvošana", “HPV”

ĪPAŠIE REZULTĀTI: augšžokļa sinusa karcinomas kopējais izdzīvošanas rādītājs joprojām ir zems, jo lielākā daļa audzēju tiek diagnosticēti tikai progresējošās stadijās, piemēram, T2, T3 un T4. Uz ķirurģiju balstīta ārstēšana dod labākus rezultātus nekā tikai ķīmijterapija.

SECINĀJUMS: Tā kā slimības retums ierobežo pētījumus, tā joprojām ir jāturpina izvērtēt un jāveic plašāka retrospektīva analīze vai klīniski pētījumi, lai atrastu kopīgu pamatu augšžokļa sinusa karcinomas ārstēšanai. Zobārstiem būtu labāk jāizprot augšžokļa sinusa karcinomas simptomi, jo viņi var sastapties ar pacientiem ar augšžokļa sinusa karcinomu ikdienas apskates laikā.

BACKGROUND: Maxillary sinus carcinoma is a rare disease with poor prognosis as it is often only diagnosed in late stages, primarily because patients mostly do not exhibit typical symptoms. The most common pathological type of maxillary sinus carcinoma is the squamous cell carcinoma. Although the first-line treatment strategy for maxillary sinus carcinoma (surgery with adjuvant chemoradiotherapy) gives good results, the 5-year overall survival rate remains inadequate.

AIM: To conduct a literature review on the maxillary sinus carcinoma and compile the findings. This topic should be pointed out to dentists especially to minimize the number of late diagnoses and hence improve the overall survival rate of maxillary sinus carcinoma.

MATERIALS AND METHODOLOGY: This research paper is based on books and articles reviewed from different sources such as PubMed, Elsevier, Wiley Online Library and Science Direct. The studies used were conducted between 1981 and 2022. The literature was sought by keywords, searched in different combinations, or separately, as following: “maxillary sinus”, “carcinoma”, “squamous cell cancer”, “squamous cell carcinoma”, “paranasal sinus”, “anatomy”, “development”, “TNM staging”, “NCCN guidelines”, “risk factors”, “smoking”, “tobacco”, “OPG”, “MRI”, “biopsy”, “CT”, “Weber-Ferguson approach”, “radiation therapy”, “chemotherapy”, “midface degloving”, “woodworking”, “maxillectomy”, “obturator”, “rehabilitation”, “survival”, “HPV”

KEY RESULTS: The overall survival rate of maxillary sinus carcinoma remains poor as most tumours are only diagnosed in advanced stages such as T2, T3 and T4. Surgery based treatment gives better results than chemoradiotherapy solely.

CONCLUSION: As the rarity of the disease gives limitations to research, it should still be assessed further, and larger retrospective analysis or clinical trials should be conducted to find common grounds on the treatment of maxillary sinus carcinoma. The symptoms of maxillary sinus carcinoma should be better understood by dentists since they may encounter patients with maxillary sinus carcinoma during a routine examination.