Oklūzija un temporomandibulārās locītavas saslimšanas - paradigmu atspoguļojums

Abstract

Abstrakts Sakodiena ietekme uz TML traucējumiem izraisa plašas diskusijas. Nav vienprātības zinātnieku un klīnicistu aprindās, jo pētījumu rezultāti ir pretrunīgi. Jautājums par sakodiena ietekmi saistībā ar TML traucējumiem joprojām nav atrisināts. Šī raksta galvenais mērķis ir sniegt pārskatu par agrāk un nesen veiktajiem pētījumiem par oklūziju un TML, jo īpaši TML disfunkciju, etioloģisko faktoru nozīmi, temporomandibulārās locītavas anatomiju un funkciju, košļāšanas muskuļiem, oklūziju un tās biomehāniskajām saistībām. Šajā pārskatā izmantotās atsauces ir apkopotas izmantojot manuālo meklēšanu un tiešsaistes datubāzes. PubMed, Clinical key, EBSCO, Wiley Online Library, Sage journal un ProQuest datubāzēs tika meklēti ar šādiem atslēgas vārdiem: "Temporomandibulārie traucējumi", "TMD", "Temporomandibulārā locītava", "TMJ", "Oklūzija", "Splintterapija", "Locītavu slodze", "Dispersija", "Biomehānika", "Diagnostika", "Pazīmes un simptomi", "Sakodiena spēks", "Sānu zobu zudums", "Maloklūzija", "Patofizioloģija", "Patoloģija", "Fizioloģija", "Morfoloģiskās izmaiņas", "Deģeneratīvas locītavu slimības", "Neiromuskulārā adaptācija", "Neiromuskulārā deprogrammēšana", "Kondila pozīcija", "Centrālās attiecības", "Centrālā oklūzija". Lai atspoguļotu un salīdzinātu pētniecības attīstību, ir apkopoti raksti un monogrāfijas no 1920. gada līdz mūsdienām gan angļu, gan vācu valodā. Visām atsaucēm ir iegūti pilnīgi raksti. Par izslēgšanas kritērijiem tika uzskatītas atsauces, kurām nav pieejami pilni raksti, raksti citās valodās un raksti, kas publicēti ārpus noteiktā laika perioda. Pēdējās desmitgadēs ir veikti epidemioloģiski pētījumi, lai analizētu iespējamo saistību, un tajos secināts, ka oklūziju nevar uzskatīt par vispārēju galveno TMT etioloģisko faktoru. Tomēr oklūzijas kā individuāla etioloģiska faktora vai līdzfaktora nozīme nav pilnībā noskaidrota un izprasta. Iespējams, tas ir saistīts ar TMT multifaktoriālo etioloģiju, neviendabīgu pētījumu datu kopumu, pētījumu metodoloģijas trūkumiem un neobjektīvu rezultātu interpretāciju. Neraugoties uz to, vairākos pētījumos konstatētās sastopamās sakarības liecina par iespējamo sakodiena nozīmi atsevišķos gadījumos. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, invazīvu oklūziju pielāgošanu, īpaši profilakses gadījumā, nevar ieteikt. Tomēr vienmēr būtu jārūpējas par stabilu oklūziju zobu protezēšanas, ortodontijas vai restaurācijas gadījumā. Turklāt, lai atvieglotu procesu, atsevišķos gadījumos kā "izmēģinājuma un kļūdas" metodi var izmantot atbilstošu oklūzijas kapju piemērošanu. Tomēr pacients ir jāinformē par nepārliecinošiem pētījumiem attiecībā uz kapju terapiju.

Abstract Occlusal relevance in association with temporomandibular disorders is a long-standing controversy. In the dental profession, a final consensus has not been achieved mostly because overall research results and some practitioners’ experiences do not coincide. The question of occlusal relevance concerning TMDs remains. The main objective of this paper is to give an inside into the past and recently conducted research on the role of occlusion as an etiological factor for TMD, particularly for TMJ dysfunctions. In addition to basics on the anatomy and function of the temporomandibular joint, the masticatory muscles, the occlusion, and their biomechanical relations, possible reasons for this controversy about occlusion and TMD will be discussed, and recommendations for future research will be provided. The references used for this review have been collected through manual searches and online databases. PubMed, Clinical key, EBSCO, Wiley Online Library, Sage journal and ProQuest databases have been searched with the following keywords: * find keywords in document or keywords section* To present and compare developments in research, articles and monographs from 1920 till today have been collected in both English and German. For all sources, full access has been retrieved. Missing access to full articles, articles in other languages and articles published outside of the defined period were considered exclusion criteria. Over the past decades, primarily epidemiological studies have been performed to analyse the possible relationship and came to the result that occlusion can not be considered a generalised major etiological factor for TMDs. However, the extent of occlusal relevance as an individual etiological or co-factor has not been identified and fully understood. This is possibly due to the multifactorial aetiology of TMD, a heterogenic pool of research data, shortcomings of methodology in research and biased interpretation of results. Despite this, infrequent associations found in several studies portray the picture of possible occlusal relevance in individual cases. Based on the results, invasive occlusal adaptation, especially in the case of prevention, can not be recommended. However, a stable occlusion should always be of concern in case of prosthetic replacements, orthodontics or restorative applications. Furthermore, an adequate application of occlusal splints can be approached as a ”try and error” method in individual cases to facilitate the process of improvements. However, the patient needs to be informed about the inconclusive research regarding splint therapy.