Ķīmiski barības vada un kuņģa apdegumi

Abstract

Apkopot un analizēt aktuālo informāciju par visiem ķīmiskiem barības vada un kuņģa apdegumiem laika posmā no 2002.- 2019. gadam Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā (PSKUS). Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, izmantojot pieejamās PSKUS pacientu slimības vēstures, ar SSK-10 diagnozēm T28.6 Barības vada ķīmisks apdegums un T28.7 Citu gremošanas trakta daļu ķīmisks apdegums. Pētījumā analizēts etioloģiskais aģents, ar ko apdegums noticis, vai pacients bijis alkohola reibumā, veiktie izmeklējumi (ezofagogastroduodenoskopija (EGDS), rentgenoskopija ar kontrastvielu, datortomogrāfija). Pacientiem, kuriem veikta augšējā endoskopija, izvērtēts vai apdegums klasificēts ar Zargara klasifikāciju un kādas citas atradnes tika aprakstītas. Apdegumi tika iedalīti akūtos ( mazāk kā 30 dienas veci) un vecos apdegumos, kuri izraisījuši striktūras. Tika izvērtēta striktūru diagnostika un pielietotā ārstēšana. Datu apstrādei izmantots MS Excel 2010 un SPSS. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 30 pacienti, 20 ar akūtu apdegumu un 10 ar ķīmiskā apdeguma izraisītu komplikāciju, no tiem 73,3% (n=22) vīrieši un 26,7% (n=8) sievietes. Vielas ar ko apdedzinājās - sārmi 40,7% (n=11), skābes 33,3% (n=9) un organiskas vielas 25,9% (n= 7). 3 % (n=1) apdegums noticis saistībā ar pašnāvības mēģinājumu. Akūtos apdegumos 81,8% (n=18) tika veikta EGDS un 6,6%(n=3) apdegums tika klasificēti pēc Zargara klasifikācijas. Pirmā augšējā endoskopija tika veikta vidēji 4 ( σ ±3,8) dienu laikā pēc apdeguma. Akūtos apdegumos 33,3% (n=6) bija norādīta precīza bojājuma lokalizācija no priekšzobiem, attālums vidēji bija 26,17cm (σ ±5,9). Tika konstatēti statistiski nozīmīga saistība starp skābes radītu apdegumu un kuņģa bojājumiem p<0,001. Pacientiem ar striktūrām EGDS vidēji tika veikta 2,1 (σ ±1) reizes. Katru reizi tika veikta striktūru bužēšana, izmantojot termoplastiskos dilatatorus ar vadstiegru. Pirmajā dilatācijā mazākais buža izmērs bija 6,6mm (σ ±1,26), lielākais izmērs - 11,6mm ( σ ± 1,4). Tikai vienā gadījumā izdevās sasniegt lūmena diametru 14mm. Secinājumi: Lielākā daļa apdegumi tiek iegūti nejaušību vai alkohola reibuma laikā. Visbiežāk apdegumi rodas iedzerot sārmu. Akūtos apdegumos 81,8% (n=18) tika veikta EGDS un 16,6%(n=3) tika klasificēti izmantojot Zargara klasifikāciju. Pastāv statistiska sakarība (p<0,001) starp diagnosticētiem bojājumiem kuņģi un sārmu iedzeršanu. Visiem pacientiem ar barības vada striktūrām tiek veikta endoskopija ar bužēšanu, tikai vienā gadījumā sasniedza lūmena izmēru 14mm.

The aim of the study was to investigate and analyse information about chemical oesophageal and gastric burns in adult patients who were hospitalized in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital from 2002 until 2019. Methods: Retrospective and unicenter study. Includes patients who were hospitalized in in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital with diagnosis T28.6 and T28.7(SSK 10 classifier). The etiological agent, whether patients were under the influence of alcohol, what kind of diagnostic tools were used (esophagogastroduodenoscopy, x-ray with dye, computer tomography) was assessed. Upper endoscopy reports were evaluated whether burns were classified using Zargar classifier and what other pathological deviations was mentioned. Burns were classified in acute (less than 30 days old) and old burns, with complications. Diagnostic tools and treatment for stricture were evaluated. Statistical analysis was performed in MS Excel 2010 and SPSS. Results: 30 patients were selected, 20 with acute burns and 10 with complications. 73,3% (n=22) male and 26,7% (n=8) female. Substances that caused burn - alkaline 40,7% (n=11), acid 33,3% (n=9) and organic 25,9% (n= 7). 3 % (n=1) burns were caused because of suicide attempts. Upper endoscopy was performed 81,8% (n=18) in acute burn and 16,6%(n=3) of burns were classified using Zargar classifier. The first endoscopy was performed average on 4 (σ ±3,8) day. 33,3% (n=6) in acute burns localization from incisors were specified on average 26,17cm (σ ±5,9). Statistically, significant difference was found between acid burns and gastric injury p<0,001. Upper endoscopy was performed 2,1 (σ ±1) times for every patient with stricture and every time dilatation with guidewire was done. On average first dilation was done with dilatator size 6,6mm (σ ±1,26) and the biggest size was 11,6mm (σ ± 1,4). Only in one case lumen was dilated to 14 mm size. Conclusions: Burns are mainly caused by accident ingestion or while intoxicated. Alkaline substances are ingested more often than acids. In acute burns, 81.8% (n = 18) underwent FGDS and 16.6% (n = 3) were classified using Zargar classification. There is a statistical correlation between diagnosed gastric lesions and alkaline ingestion p <0.001. All patients with oesophageal strictures underwent endoscopy with dilatation, only in one case lumen size of 14 mm was reached.