Klīnisko rekomendāciju rezultātu izvērtējums akūta nekomplicēta apendicīta gadījumā bērniem vecumā no 7-18 gadiem

Abstract

KOPSAVILKUMS

Akūts apendicīts bērnu vecuma pacientiem ir viena no biežākajām vēdera dobuma ķirurģiskajām saslimšanām, un tas joprojām sagādā diagnostiskas grūtības. Pētījuma mērķis bija izvērtēt klīnisko rekomendāciju kritēriju rezultātus pacientiem atkarībā no saņemtā ārstēšanas veida, balstoties uz rekomendācijās noteiktajiem kritērijiem. Tika veikts retrospektīvs aprakstošs pētījums Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā” (VSIA BKUS), kurā tika iekļauti 383 pacienti ar diagnozi akūts nekomplicēts apendicīts atbilstoši Starptautiskai statistiskai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK-10) pēc diagnozes koda K35.8 vecumā no 7 līdz 18 gadiem laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Pacienti tika sadalīti trijās grupās atkarībā no saņemtās ārstēšanas terapijas: antibakteriālās, operatīvās un jauktās terapijas grupās. Dati tika ievākti un analizēti ar MS Excel 2016 un IBM SPSS Statistics 23.0 programmām. Par statistiski ticamiem tika atzīti testi ar nozīmīguma līmeni p ≤ 0.05. Pētījums ir saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes Pētījumu ētikas komitejas atļauju. Pētāmajā izlasē bija 170 (44.4%) meitenes un 213 (55.6%) zēni, vecuma mediāna ir 12 (IQR=10 – 14) gadi. Pacientu dati tika analizēti pēc saņemtās ārstēšanas metodes un tika sadalīti trijās grupās – antibakteriālās terapijas (AB=221, n) grupa, operatīvas terapijas (OP=56, n) grupa un jauktās terapijas grupa (J=106, n), kurā iekļauti pacienti, kam antibakteriālā terapija bija neefektīva un ārstēšanā izmantota ķirurģiska iejaukšanās. Lielākā daļa no AB grupas pacientiem saņēma ampicilīnu kombinācijā ar metronidazolu, attiecīgi 198 (89.6%) un 206 (93.2%) pacienti. Šajā pētījumā akūta apendicīta recidīvu biežums bija 10.4%. Lielākajai daļai (n=40, 74.3%) no J grupas histoloģiski tika pierādīts flegmanozs apendicīts, kas klīniski atbilst nekomplicētam apendicītam. Šāds rezultāts varētu liecināt par iespējams neefektīvu antibakteriālu terapiju. Atbilstoši akūta nekomplicēta apendicīta diagnozei tika atlasīti pacienti, kam peritoneja kairinājuma simptomi bija negatīvi (AB=168; J=36; OP=51), tad tie tika sadalīti trijās terapijas grupās. Dati tika analizēti pēc pārējām klīniskajās rekomendācijās norādītajām vērtībām. Tika konstatēts nozīmīgs leikocitozes, Alvarado skalas vērtības un tārpveida piedēkļa diametra mediānas vērtību pieaugums. Savukārt CRP robežvērtība (≤ 8.4, mg/L) proporcionāli (63%) biežāk tika novērota AB grupā. Terapijas grupu starpā USG kritērijos statistiski ticamas atšķirības netika konstatētas. Salīdzinot simptomu ilgumu, pacientu vecumu un gultas dienu skaitu starp terapijas grupām, visas trīs pazīmes uzrādīja statistiski nozīmīgu asociāciju starp AB un OP grupām (p ≤ 0.05).

SUMMARY

Acute appendicitis is one of the most common causes of abdominal surgery, nevertheless it still remains a diagnostic challenge. The aim of this study was to evaluate results of clinical recommendations based on the criteria set out in the recommendations for patients depending on the type of treatment they received. A retrospective descriptive study in Children’s Clinical University Hospital was conducted and 383 patients with a diagnosis of acute uncomplicated appendicitis (according to International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems (ICD-10) with diagnosis code K35.8) aged 7 to 18 years in period of time from the 1st of January, 2017 to the 31st of December, 2018 were included. Patients were divided into three groups depending on the treatment they received: antibacterial, surgical and mixed therapy group. Data were obtained and analyzed with MS Excel 2016 and IBM SPSS Statistics 23.0, significance level was set as p≤0.05. The study has received ethical approval by Rīga Stradiņš University Ethics Committee. The study sample consisted of 170 (44.4%) girls and 212 (55.6%) boys, with a median age of 12 (IQR=10 – 14) years. Patient data were analyzed by received therapy, therefore they were divided into three groups – antibacterial therapy (AB=221, n) group, operative therapy (OP=56, n) group and mixed therapy (J=106, n) group, which included patients for whom initial antibacterial therapy was ineffective and in the end received operative treatment. The majority of patients in group AB received ampicillin in combination with metronidazole, 198 (89.6%) and 206 (93.2%), respectively. In this study recurrence rate of acute appendicitis in AB therapy group was 10.4%. The majority (n=40, 74.3%) of group J was histologically diagnosed with phlegmanous appendicitis, which clinically is consistent with uncomplicated appendicitis. This result could indicate a potentially ineffective antibacterial therapy. According to the diagnosis of acute appendicitis, patients with negative rebound tenderness were selected (AB=168; J=36; OP=51) and then divided according received treatment. Data were analyzed according other values of criteria indicated in the clinical recommendations. A significant increase in leukocytosis, Alvarado score and diameter of appendix was observed. In contrast, the CRP cut-off value (≤ 8.4, mg/L) was proportionally more common in group AB. Between treatment groups there was no statistically significant differences in secondary ultrasonoraphic criteria. Duration of symptoms, patient age and number of bed days between treatment groups showed a statistically significant association between AB and OP groups (p ≤ 0.05).