Latent Tuberculosis Frequency in Biological Disease Modified Antirheumatic Drugs Users in Latvia

Abstract

Pamatinformācija: Pacientiem ar novājinātu imunitāti latentās tuberkulozes infekcijas (LTBI) kopējais izplatības līmenis ir no vienas ceturtdaļai līdz vienai trešdaļai, kas paaugstina simptomātiskas slimības risku. Ir maz datu par LTBI izplatību starp reimatiskiem pacientiem, kuri saņem bioloģisko terapiju.

Mērķis: Šī darba mērķis ir noteikt LTBI biežumu bioloģisko slimību modificējošo antireimatisko zāļu (bDMARD) lietotājiem ar reimatiskām slimībām.

Metodoloģija: Pētījuma dizains ir retrospektīvs viena nacionāla specializēta centra pētījums. Datu vākšanu veica viens reimatologs, izvērtējot reimatisko slimību pacientu ambulatoro kartiņu datus. Pētījumā tika iekļauti un analizēti pacienti ar reimatiskām slimībām, kas tiek ārstēti ar bDMARD. Datu statistiskā analīzē tika izmantoti aprakstošās statistikas un neparametrisko datu analīzes metodes ar nozīmīguma līmeni  <0,05, kas tiek uzskatīti par statistiski nozīmīgiem.

Rezultāti: Kopumā tika analizēti 205 pacienti vecumā no 18 līdz 93 gadiem. Kopējais LTBI biežums bija 28,8%. Tika iekļauts vairāk sieviešu (68% pret 38%), tomēr vīriešiem bija lielāka nosliece uz LTBI infekciju (35,9% pret 24,4%). Lielākajai daļai pacientu bija reimatoīdais artrīts (RA: 33,7%), un vismazāk izplatītākā diagnoze bija juvenīlais idiopātiskais artrīts (JIA: 11,7%). Turklāt lielākā daļa pacientu saņēma TNF inhibitorus etanerceptu (ETN: 39%) un adalimumabu (ADA: 35,6%). Neskatoties uz augstāku inficēšanās līmeni pacientiem, kuri lieto šīs zāles, netika pierādīta nozīmīga saistība (ETN: p = 0,532; ADA: p = 0,335). Turklāt citiem bDMARDs netika atrasta būtiska saistība ar LTBI (infliksimabs: p = 0,515; secukinumabs: p = 0,783; tocilikumabs: p = 0,733). Reimatoīdā artrīta, juvenila idiopātiska artrīta un ankilozējošā spondilīta (AS) gadījumā tika iegūti sekojoši rezultāti (RA: p = 0,208; JIA: p = 0,36; AS: p = 0,916), tomēr psoriātiskais artrīts atklāja būtisku saistību ar LTBI ( p = 0,024). Reimatiskās slimības ilgumam nebija saistības ar LTBI klātbūtni (p = 0,44).

Secinājums: aprēķinātā LTBI izplatība sakrīt ar pašreizējiem vidējiem rādītājiem pasaulē. Plašāk jāizpēta psoriātiskā artrīta un LTBI rašanās loma. Lai izveidotu kvalitatīvus salīdzinājumus, jāveicina līdzīgu pētījumu pieejamība sabiedrībai.

Background: Latent tuberculosis infection (LTBI) has an estimated global prevalence of one forth to one third maintaining the risk of reactivation to active symptomatic disease especially in the immunocompromised. Few data are available covering the distribution among rheumatic patients receiving biologic therapy.

Aim: The aim of this paper is to determine the frequency of LTBI in biological disease-modifying anti-rheumatic drugs (bDMARDs) users with rheumatic diseases.

Methodology: The study resembles a national retrospective single-centre design. Data collection followed an oral questionnaire by the treating rheumatologist. Enrolled and analysed are patients with rheumatic diseases on biological therapy with bDMARDs. Statistical analysis contains categorical analysis and non-parametric testing with a significance level <0.05 considered as statistically significant.

Results: In total 205 patients ranging from 18 to 93 years were analysed. Overall frequency of LTBI was estimated to be 28.8%. More females were included (68% vs. 38%), however, males were more prone to LTBI infection (35.9% vs. 24.4%). Most patients presented with rheumatoid arthritis (RA: 33.7%) and the least common diagnosis was juvenile idiopathic arthritis (JIA: 11.7%). In addition, most patients received TNF inhibitors etanercept (ETN: 39%) and adalimumab (ADA: 35.6%). Despite higher infection rates in patients receiving these drugs, no significant associations were detected (ETN: p = 0,532; ADA: p = 0.335). Furthermore, no significant associations were found in the remaining bDMARDs (infliximab: p = 0.515; secukinumab: p = 0.783; tocilicumab: p = 0.733). Rheumatoid arthritis, juvenile idiopathic arthritis and ankylosing spondylitis (AS) had non-significant findings (RA: p = 0.208; JIA: p = 0.36; AS: p = 0.916), however, psoriatic arthritis revealed significant association with occurrence of LTBI (p = 0.024). Underlying rheumatic disease duration had no association with LTBI presence (p = 0.44).

Conclusion: The estimated LTBI prevalence resembles current global averages. The role of psoriatic arthritis and LTBI occurrence should be investigated on a larger scale. To establish qualitative comparisons, public accessibility of similar research ought to be promoted.