Mycobacterium tuberculosis transmisija un atkārtotu tuberkulozes gadījumu rašanās iemesli Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Latvija pasaulē vēl joprojām ir to valstu skaitā, kurās sastopami daudz multi-zāļu, tai skaitā ekstensīvi-zāļu rezistenti tuberkulozes (TB) gadījumi. Lai izsekotu šo, apkārtējiem īpaši bīstamo, TB formu rašanās un izplatības apstākļus, pirmo reizi Latvijā mēs izmantojām TB molekulārās epidemioloģijas metodes, to skaitā: M.tuberculosis (MT) spoligotipēšanu un IS 6110 RFLP tipēšanu. Veicot nesenas TB transmisijas riska analīzi laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam, multi-zāļu rezistentas (MR) TB epidēmijas attīstība Latvijā bija saistīta ar nozokomiālu MR MT reinfekciju pacientiem, kuri ilgstoši TB ārstēšanu bija saņēmuši stacionāros. Tika konstatēti arī divi tam laikam raksturīgie cirkulējošie MR MT genotipi: Beijing un LAM9. TB infekcijas kontrole var efektīvi ierobežot nozokomiālo TB transmisiju. Infekcijas kontroles pasākumi Latvijas TB stacionāros pakāpeniski tika ieviesti jau no 1997. gada. Pilnībā to ieviešana tika pabeigta 2003. gadā, izstrādājot un ieviešot pirmo tuberkulozes infekcijas kontroles programmu slimnieku hospitalizācijas vietās. Lai samazinātu TB nozokomiālās transmisijas risku: TB stacionāros stingri jāievēro infekcijas kontroles pasākumi un jāveicina TB ārstēšana ambulatori. Atkārtojot TB transmisijas riska analīzi pēc infekcijas kontroles pasākumu ieviešanas, mēs konstatējam nesenas MR TB transmisijas apjoma mazināšanos un, atšķirībā no iepriekšējā perioda, pārliecinoši netika apstiprināts neviens nozokomiāls MR TB transmisijas gadījums. Kā papildus atradne šajā pētījumā noteikti atzīmējama 2,8% laboratorijas krusteniskās kontaminācijas konstatācija, kā arī izpratnes rašanās par MT genotipēšanas nozīmi TB diagnostikā, gadījumu vadīšanā un epidemioloģijā. TB infekcijas kontroles pasākumu rezultātā Latvijā ir mainījusies TB, tai skaitā arī MR TB epidemioloģija. Ja līdz 2002. gadam MR TB epidēmijas galvenais riska faktors bija nozokomiāla MR MT transmisija, īpaši konstatējot MR starp iepriekš ārstētiem gadījumiem, tad pēdējos gados kā zāļu jutīgas TB transmisijas riska faktori iezīmējas mājsaimniecības un sadzīves kontakti, tai skaitā bezpajumtnieku patversmēs. Promocijas darbā tiek pierādīta infekcijas kontroles pasākumu, to skaitā arī ambulatorās TB slimnieku diagnostikas un ārstēšanas efektivitāte un to nepieciešamība arī turpmāk būt svarīgai sastāvdaļai Latvijas Nacionālajā tuberkulozes programmā, lai nepieļautu TB epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos patreizējos grūtajos sociāli-ekonomiskajos apstākļos un arī turpmāk būtiski uzlabotu sabiedrības veselību.