Ģenētiskie aspekti reimatoīdā artrīta gadījumā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska destruktīva locītavu iekaisuma slimība ar būtisku personisku, sociālu un ekonomisku ietekmi. Atšķirības starp etnisku grupu risku saslimt ar RA, slimības gaitas neviendabīgums un variācijas klīniskās, radioloģiskās un laboratorijas pārbaudēs liecina, ka vairāki faktori ietekmē RA rašanos un progresēšanu. Būtiska nozīme te ir ģenētiskajam komponentam. Darba galvenais mērķis bija izpētīt ģenētisko faktoru saistību ar RA izpausmēm Latvijas populācijā. Darbā apkopoti dati par RA slimniekiem, noteiktas slimības stadijas, aktivitāte un smaguma pakāpes saskaņā ar aktuāliem slimības vērtēšanas kritērijiem. Pirmo reizi Latvijā RA slimnieku populācijai ir tipizēti ģenētiskie polimorfismi PTPN22 gēnā (rs2476601), KLF12 gēnā (rs1324913), TNFA gēna promoterā -308 pozīcijā (rs1800629), IL6 gēna promoterā -174 pozīcijā (rs1800795), IL18 gēna promoterā -607, -656 pozīcijā (rs1946519, rs1946518), IL10 gēna promoterā -592, -819, -1082 pozīcijā (rs1800872, rs1800871, rs1800896) un iegūtā informācija attiecināta uz slimības fenotipiskām izpausmēm. Pētījumā iegūti ticami rezultāti par ģenētisko marķieru asociāciju ar uzņēmību pret RA, to aktivitāti un smagumu. Apkopojot pētījuma datus par RA ģenētiskajiem marķieriem, ir redzams, ka viens noteikts polimorfisms ir saistāms ar dažādu slimības pazīmju attīstību. Tajā pašā laikā pie noteikta fenotipa formēšanas piedalās dažādi ģenētiskie faktori. PTPN22 1858C/T, KLF12C/A, IL6 un IL18 polimorfismu esamība Latvijas iedzīvotājiem ir saistīta ar risku saslimt ar RA. Antivielu esamību var ietekmēt KLF12C/A un IL6 polimorfismi. Iespējamie priekšvēstneši erozīvai slimībai ir PTPN22 1858T alēli nesošie genotipi un KLF12 A alēles homozigotiskais genotips. TNFA genotipi var iespaidot slimības patoģenēzi saistībā ar slimības sākšanās vecumu, savukārt IL10 promotera polimorfismi var ietekmēt slimības aktivitāti. Šajā pētījumā ir apvienotas vairākas zinātņu nozares – ģenētika, bioloģija, medicīna. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar līdzīgu starptautisku pētījumu datiem. Zināšanas par asociāciju starp ģenētiskajiem faktoriem un slimību papildina jau zināmos datus par RA etioloģiju un patoģenēzi, par faktoriem, kuri saistīti ar RA aktivitāti, smagumu un prognozi; palīdz RA agrīnā diagnostikā, slimības izpausmes prognozēšanā un ārstēšanas plānošanā ar potenciālu klīnisko un ekonomisko ieguvumu.