Temporomandibulārās locītavas un apakšžokļa novērtējums konusa stara datortomogrāfijas attēlā pacientiem ar Angle II un III klases dentofaciālām deformācijām. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ortodontijas pacientiem ar dentofaciālām deformācijām apakšžokļa un temporomandibulārās locītavas (TML) skeletālo struktūru (apakšžokļa galvas un locītavas bedres) novērtējums ir nozīmīgs ārstēšanas plānošanas un rezultātu stabilitātes prognozēšanas faktors. Literatūrā biežāk atrodami pētījumi, kuros dati iegūti, analizējot divdimensionālus TML attēlus dažādu vecuma grupu indivīdiem ar klīniski atšķirīgiem temporomandibulāriem traucējumiem un atšķirīgām sakodiena pazīmēm. Zinātniskajā literatūrā nav pietiekami pētīta TML locītavas skeletālā struktūra pacientiem ar dentofaciālām deformācijām, kuriem ir nepieciešama kombinēta ortodontiskā un ķirurģiskā ārstēšana. Šādu datu trūkums ir iemesls daudzveidīgiem un pretrunīgiem uzskatiem par TML skeletālo struktūru izmaiņām. Plašākas iespējas TML skeletālo struktūru izpētei radušās, attīstoties jaunai specifiskai trīsdimensiju radioloģijas metodei – konusa stara datortomogrāfijai (KSDT) sejas un žokļu skeletālo struktūru izmeklēšanai. Mūsu pētījumā, veicot KSDT izmeklējumu trīsdimensiju attēlā, 56 Angle II klases un 61 Angle III klases pacientiem ar dentofaciālām deformācijām un bez klīniski diagnosticētiem TML traucējumiem tika novērtēti apakšžokļa un tā galvas, kā arī locītavas bedres lineārie parametri un locītavas virsmu kaulaudu struktūru morfoloģija, nosakot radioloģisko diagnozi. Angle II un III klases rezultāti tika salīdzināti ar skeletāli normālu Angle I klases pētījuma grupas 25 pacientu rezultātiem. Iegūtie dati liecina, ka nav izteiktu apakšžokļa galvas un bedres lineāro parametru atšķirību starp Angle II un III klases dentofaciālo deformāciju grupām. Starp pētījuma grupām tika noteiktas apakšžokļa lineāro parametru, kā arī apakšžokļa galvas pozīcijas un formas atšķirību tendences. Statistiski ticamas atšķirības starp minētajām pētījuma grupām tika konstatētas, nosakot TML kaulaudu remodelācijas un deģeneratīva rakstura strukturālas izmaiņas; tās visbiežāk bija sastopamas II klases dentofaciālo deformāciju gadījumos. Statistiski ticama augstāka osteoartrīta sastopamība tika diagnosticēta gan Angle II, gan Angle III klases pētījumu grupās. Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka sakodiena deformāciju slodze bez izteiktiem klīniskiem simptomiem var radīt nevēlamas TML struktūru izmaiņas, kas var ietekmēt ortodontiskās un ortognātiskās ķirurģijas ārstēšanas rezultātu stabilitāti.