Zap-70, timidīnkināzes, CD38, beta 2 mikroglobulīna un laktātdehidrogenāzes izmaiņas hroniskas limfoleikozes slimniekiem, to ietekme uz slimības gaitu un prognozi. Promocijas darbs

Abstract

Onkoloģiskās slimības ir liela problēma visā pasaulē, jo to izraisītā mirstība ir otra lielākā pēc mirstības sirds asinsvadu slimību dēļ. Pēdējos 20 gados ir panākti būtiski sasniegumi ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, jo tiek pielietota moderna ķīmijterapija, terapeitiskās monoklonālās antivielas. Hematoloģiskajiem slimniekiem plaši tiek veikta autologa un alogēna cilmes šūnu transplantācija. Taču, pieaugot jaunu ķīmijterapijas un imūnterapijas preparātu klāstam, arvien aktuālāk ir prognozēt slimības gaitu konkrētam pacientam, jo jānozīmē visefektīvākā, bet tajā pašā laikā ar minimālām blakusparādībām, un ekonomiski izdevīgākā terapija. Hroniska limfoleikoze (HLL) ir ļaundabīga asinsrades slimība, kuras morfoloģiskais substrāts ir limfocīti. Hroniska limfoleikoze ir biežākā no visām leikozēm Rietumeiropā, tajā skaitā arī Latvijā. 2012.gada 1.janvārī kopējais reģistrēto pacientu skaits bija1370. Hematoloģisko slimību gadījumos svarīgi ir diagnostikas brīdī nosakāmie bioķīmiskie un šūnu raksturojošie rādītāji, pēc kuriem var prognozēt slimības gaitu, un līdz ar to nozīmēt pacientam atbilstošu terapiju. Senākie un zināmākie prognostiskie kritēriji hroniskas limfoleikozes gadījumā ir absolūtais limfocītu daudzums, limfocītu divkāršošanās laiks, atipisko šūnu skaits, perifērā asins aina un kaulu smadzeņu infiltrācija. Zinātnes attīstības gaitā pētījumos ir pievērsušies arī citiem parametriem: laktātdehidrogenāze (LDH), beta 2 mikroglobulīns (β2 MG). Daudzi pētījumi ir saistīti ar dažādiem fenotipiskajiem marķieriem, tādiem kā CD38 un citiem šūnu parametriem, CD5; CD19; CD23, kā arī 70-kDa zeta asociēto olbaltumvielu (ZAP-70), timidīnkināzi (TK). Pēdējo gadu darbos parādīta paaugstināta timidīnkināzes līmeņa nelabvēlīgā prognostiskā loma dažādu onkoloģisko slimību gadījumos. Klīniskie pētījumi pierādīja augstu TK koncentrāciju audzēja procesos. Pirmreizēji TK līmenis kā prognostiskais marķieris tika noteikts Ne Hodžkina limfomas (NHL) gadījumā, pēc tam kā prognostisku marķieri to izmantoja HLL un mielomas slimības gadījumā. Vairums klīnisko pētījumu, kas saistīti ar TK līmeņa noteikšanu, veltīti tādām diagnozēm kā krūts vēzis, plaušu vēzis, prostatas vēzis. Solitāro audzēju gadījumā TK līmenis atspoguļo onkoloģiskā procesa aktivitāti un ir indikators ārstēšanai. Pētījumā tika iekļauti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Valsts Hematoloģijas centra (šobrīd Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika) 120 pirmreizēji slimnieki. Iespējamie prognostiskie kritēriji tika noteikti slimības diagnosticēšanas brīdī, kā arī pēc 6 un 12 mēnešiem. Kopā veiktas 1304 analīzes. Zinātniskā darba gaitā ar plūsmas citometrijas palīdzību tika veikta perifēro asins šūnu imunofenotipēšana, ZAP-70 ekspresijas līmeņa noteikšana un CD38 ekspresijas līmeņa noteikšana. TK līmeņa asins serumā noteikšana tika veikta, izmantojot ELISA metodi. Pētījumā iekļautie hroniskas B šūnu limfoleikozes slimnieki tika dalīti vairākās apakšgrupās pēc slimības stadijas diagnosticēšanas brīža. Ievērojot mūsdienu atklājumus, ka ir divi slimības varianti – ar VH gēnu mutācijām un bez VH gēnu mutācijām –, un lai atrastu jaunus B šūnu limfoleikozes apakštipus ar gēnu mutācijas variantu imūnglobulīnu variablajos domēnos, mēs izvēlējāmies tādus diagnostiskos parametrus kā ZAP-70, CD38, TK, LDH, β2 MG. Svarīgi, ka visas izvēlētās metodes ir neinvazīvās un tās var veikt ambulatori, kas ir piemērotāki un nekaitē pacientam. ZAP-70 un TK pirmo reizi izmantoti HLL diagnostikai arī Latvijā. Minētie diagnostiskie kritēriji līdz šim ir aplūkoti katrs atsevišķi, nevis kopumā. Līdz šim TK netika analizēta dinamikā HLL gadījumā nevienā citā klīnikā pasaulē. TK hroniskas limfoleikozes gadījumos Latvijā analizēta pirmo reizi.