S 100 proteīns un neironu specifiskā endolāze kā cerebrālā infarkta diagnostiskie un prognostiskie biomarķieri. Promocijas darbs

Abstract

Promocijas darbs ir veltīts vienai no aktuālākajām mūsdienu neiroloģijas problēmām – cerebrāla infarkta diagnostikai akūtā periodā. Cerebrāls infarkts ir visbiežāk sastopamā cerebrovaskulārā patoloģija un ir viens no galvenajiem mirstības, demences un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Zināms, ka cerebrāla infarkta ārstēšana šodien strauji progresē, un mūsdienīgas ārstēšanas metodes – intravenozā trombolīze, intraarteriāla trombolīze un trombektomija – ir visefektīvākās ārstēšanas iespējas, tomēr iespējamo komplikāciju attīstības risks ir augsts. Pacientam pareizi izvēlēta specifiska cerebrāla infarkta terapija samazinās iespējamo komplikāciju attīstības risku pēc manipulācijas, tādēļ ir nepieciešamas papildu diagnostiskās metodes. Biomarķieri ir viena no papildu diagnostikas iespējām cerebrāla infarkta gadījumā. Biomarķieri, kas ir specifiski smadzeņu audu bojājumam, var atvieglot išēmiskā bojājuma novērtēšanu pacientiem akūtā cerebrāla infarkta fāzē, kad attēldiagnostikas, īpaši datortomogrāfijas, iespējas nav lielas. Prognozējot cerebrāla infarkta plašumu, ir iespējams precīzāk plānot pacienta ārstēšanu, paredzot slimības prognozi un pielietojamo terapijas metodes efektivitāti jau slimības sākumā, mazinot terapijas komplikāciju attīstības risku. Līdz šim literatūrā aprakstīti vairāki pētījumi, kuros tiek pētīti biomarķieri saistībā ar smadzeņu audu išēmisku bojājumu – tie demonstrē dažādu jutību, specifiskumu un prognostisko vērtību, secinot, ka trūkst ilgāku laika novērojumu datu un ir nepieciešami turpmāki pētījumi. Pētījuma mērķis bija izvērtēt S100 proteīnu un neironu specifisko enolāzi (NSE) kā cerebrāla infarkta diagnostiskus un prognostiskus biomarķierus, izdarot secinājumus par to pielietošanas lietderību ikdienas praksē. Prospektīvā pētījumā tika analizēti dati 336 pacientiem ar cerebrālu infarktu un 168 kontroles grupas pacientiem, kas ārstējušies VAS P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikā periodā no 2008. gada oktobra līdz 2011. gada martam.Visiem pētījuma pacientiem ar cerebrālu infarktu noteica S100 proteīna un NSE līmeni asinīs līdz 24 stundām kopš cerebrāla infarkta simptomu sākuma. Laboratoriskās analīzes veiktas akreditētā un sertificētā Klīniskās imunoloģijas centra laboratorijā. Pacientu radioloģiskās attēldiagnostikas izmeklējumi veikti Radioloģijas institūtā. Pētījuma statistiskās analīzes datu aprēķiniem izmantota specializēta programmatūra – SPSS 15 for Windows, SPSS, Chicago, IL. Darba rezultātā noskaidrots, ka pacientiem ar cerebrālu infarktu S100 proteīna un NSE līmenis ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupu, kā arī S100 proteīna līmenis serumā korelē ar pacientu funkcionālo stāvokli, cerebrāla infarkta plašumu, un var tikt uzskatīts par hemorāģiskas transformācijas veidošanās prognostiski lietderīgu faktoru. Pacientiem ar cerebrālu infarktu S100 proteīns korelē ar trombolītiskās un trombektomijas terapiju efektivitāti, hemorāģisko komplikāciju attīstības biežumu. Salīdzinot ar literatūrā apskatītajiem pētījumiem, mūsu pētījuma rezultāti saistībā ar biomarķieru līmeņa izmaiņām akūta cerebrāla infarkta gadījumā ir līdzīgi iepriekš aprakstītajiem, tomēr literatūrā nav pieejami pētījumi par biomarķieru saistību ar trombektomijas efektivitāti – tādejādi nav pētījumu, ar kuriem salīdzināt mūsu pētījumā iegūtos datus. Darba rezultātā tika izstrādātas praktiskās rekomendācijas, kurās S100 proteīna līmeņa noteikšanu var rekomendēt kā diagnostisko un prognostisko rādītāju, īpaši klīnikās, kur nav peejamas jutīgas radioloģiskās izmeklēšanas metodes pacientiem ar cerebrālu infarktu akūtajā slimības periodā.