Laimboreliozes epidemioloģisko rādītāju analīze Latvijā un seropozitivitātes asociētie faktori. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darbs „Laimboreliozes epidemioloģisko rādītāju analīze un seropozitivitātes asociētie faktori” ir veltīts vienai no Latvijā un pasaulē pēdējo gadu aktuālākajām ērču pārnēsātajām infekcijas slimībām. Aprēķini liecina, ka Eiropā ik gadu ar laimboreliozi saslimst apmēram 85 000 cilvēku un incidence pēdējā laikā ir krasi pieaugusi daudzās Eiropas valstīs. Incidences pieaugums zināmā mērā saistīts ar diagnostikas un ziņošanas uzlabošanos, kaut arī ir pierādījumi patiesam incidences pieaugumam saistībā ar daudziem dabas un sociāli ekonomiskiem faktoriem. Eksperti uzskata, ka patiesais laimboreliozes gadījumu skaits 2–3 reizes pārsniedz gadījumu skaitu, par kuru tiek ziņots parastajā (pasīvajā) ziņošanas sistēmā. Laimborelioze Latvijā ir pakļauta obligātajai ziņošanai un reģistrācijai, tomēr pieejamie statistikas dati, līdzīgi kā citās valstīs, neatspoguļo patieso šīs slimības nastu sabiedrības veselībai un ekonomikai. Laimboreliozes seroloģiskās diagnostikas metožu pielietošana ir ierobežota ar samērā lēnu antivielu produkciju infekcijas agrīnajās stadijās, antivielu saistību ar inficējošām genosugām, kā arī pietiekami augstu antivielu seroprevalenci Eiropas iedzīvotāju vidū, tādēļ vadošie Eiropas eksperti uzskata, ka laimboreliozes klīniskās un laboratoriskās diagnostikas uzlabošanai nepieciešama labākās prakses vadlīniju izstrāde ārstiem un racionālās laboratoriskās testēšanas un ārstēšanas veicināšana. Promocijas darba mērķis bija veikt laimboreliozes saslimstības epidemioloģisko analīzi Latvijā laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam un noteikt faktorus, kas ir saistīti ar diagnozes seroloģisko apstiprināšanu. Mērķa īstenošanai: tika veikta sistemātiskā datu atlase par Latvijā 2007.–2011.gadā reģistrētajiem laimboreliozes gadījumiem no Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmas (VISUMS); analizēts datu ziņošanas pilnīgums, salīdzinot VISUMS datu bāzē iekļautos laimboreliozes gadījumus ar datiem no Vadības informācijas sistēmas (VIS); analizētas saslimstības ar laimboreliozi epidemioloģiskas īpatnības 2007.–2011.gadā saistībā ar klimatiskiem, dabas, vides un sociālajiem faktoriem, ērču aktivitāti, ērču izbarotāju skaitu, ērču encefalīta saslimstības epidemioloģiskajām īpatnībām; analizēti ar laimboreliozes diagnozes seroloģisko apstiprināšanu saistītie faktori. Darbā izmantotas šādas metodes: incidences biežuma rādītāju un to 95% ticamības intervāla aprēķināšana teritoriju, dzimuma un vecuma grupu griezumā, kā arī pēc nodarbošanās statusa, relatīvā riska aprēķināšana incidenču salīdzinājumos, laika rindu analīze, izmantojot lineārās viena- un daudzfaktoru regresijas modeļus, korelācijas analīze ar dažiem klimatiskiem, dabas, antropogēno piesārņojumu raksturojošiem un sociālajiem faktoriem. Saistīto faktoru noteikšanai tika izmantoti daudzfaktoru analīzes binārās un multinominālās loģistiskās regresijas statistiskie modeļi ar rezultātu izteikšanu izredžu attiecību veidā. Datu analīze veikta, izmantojot MS Excel, WinPepi, STATISTICA un SPSS datorprogrammas. Darba rezultātā noskaidrots, ka laimboreliozes incidence Latvijā pieaug kopš tās reģistrācijas uzsākšanas. Pētījuma periodā incidences biežums pieauga par 41% un pieaugums bija vairāk izteikts I.persulcatus ērču izplatības reģionā (valsts austrumu daļa). Noskaidrots, ka laimboreliozes incidences izmaiņas ir saistītas ar dabas (ērču izbarotāju skaits, meža platības), vides (vides piesārņojums) un klimatisko (gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums ērču aktivitātes sezonas laikā) faktoru ietekmi. Pētījumā pierādīts, ka laimboreliozes incidence atšķīrās dažādās dzimuma un vecuma grupās: sievietes saslimst ievērojami biežāk nekā vīrieši, bet pieaugušie – biežāk nekā bērni un relatīvi biežāk nekā attiecīgas grupas pārstāvji citās valstīs. Konstatēts, ka laimboreliozes incidences biežums nestrādājošo personu vidū ir lielāks nekā strādājošiem, norādot uz ievērojamu nodarbinātības faktora saistību ar saslimšanas risku. Pētījumā noskaidrots, ka ērces piesūkšanās anatomiskās vietas ir atšķirīgas pacientiem ar dažādām laimboreliozes klīniskajām formām, bērniem un pieaugušajiem, I.ricinus un I.persulcatus ērču izplatības reģionos dzīvojošiem. Pētījumā konstatētās atšķirības laimboreliozes klīnisko formu biežumā Latvijas statistiskajos un ērču sugu izplatības reģionos ir izskaidrojamas ar atšķirībām ērču inficētības ar borēlijām līmenī, kā arī slimības ziņošanas nepilnībām atsevišķās teritorijās. Pētījums pierādīja, ka ziņošana par laimboreliozi Latvijā ir nepilnīga, bet ziņotie gadījumi ir reprezentatīvi attiecībā pret visiem saslimšanas gadījumiem. Pētījuma gaitā noskaidroti ar pozitīvo seroloģiskās izmeklēšanas rezultātu saistītie faktori: paaugstinātas IgM klases antivielu izredzes ELISA testā sievietēm, gados jaunākiem pacientiem un pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma; paaugstinātas IgG klases antivielu izredzes ELISA testā gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma, dzīvojošiem I.ricinus ērču izplatības reģionā un lauku iedzīvotājiem. Turklāt, lielākas IgG klases antivielu izredzes vecākiem pacientiem un lauku iedzīvotājiem netieši liecina par relatīvi lielu antivielu pret B.burgdorferi s.l. prevalenci Latvijas populācijā. Promocijas darba rezultāti dod pamatojumu pilnveidot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, nodrošināt kvalitatīvākas informācijas sagatavošanu profilakses pasākumu kompleksa attīstībai un novērtēšanai, kā arī izstrādāt uz pierādījumiem balstītās vadlīnijas laimboreliozes gadījumu laboratoriskās izmeklēšanas algoritmam.