Iedzimto anomāliju biežuma un ar to saistīto faktoru epidemioloģiskā analīze Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Promocijas darbā ir 118 lpp., 22 attēli, 12 tabulas, 172 literatūras avoti, 7 pielikumi. Promocijas darbs ir sarakstīts latviešu valodā. Darba mērķis: pētīt iedzimto anomāliju prevalenci dzīvi dzimušajiem un mirstību jaundzimušo un zīdaiņu vidū Latvijā un noskaidrot sakarības ar atsevišķiem antenatālās aprūpes, mātes un jaundzimušā veselību raksturojošiem faktoriem, kā arī novērtēt patoloģiju diagnostikas un uzskaites pilnīgumu valstī. Darba metodes: retrospektīva gadījuma – kontroles pētījuma dizains. No Jaundzimušo reģistra atlasīta informācija un izveidota datu bāze par visiem dzīvi dzimušajiem bērniem (2000. – 2010.), kuriem dzimšanas brīdī diagnosticēta iedzimtā anomālija, kontroles grupā tika iekļauti dati par praktiski veselajiem bērniem. Diagnožu SSK-10 kodi pārgrupēti pa lielajām iedzimto anomāliju grupām, adaptējot EUROCAT (European surveillance of congenital anomalies) metodiku. Kopējai situācijas analīzei izmantota datu sasaiste ar Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņa datu bāzi, Iedzimto anomāliju reģistru, kā arī analizēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pimreizēji stacionēto zīdaiņu ar iedzimtām anomālijām medicīnisko vēsturu dati. Darba galvenie rezultāti: laika periodā (2000. – 2010.) dzīvi dzimušo prevalence lielajām iedzimtām anomālijām Latvijā statistiski ticami samazinājusies – gadā par 5,2/10 000 dzimušiem. Kā arī samazinājusies gan perinatālā, gan zīdaiņu mirstība no iedzimtām anomālijām. Iedzimto patoloģiju kopējās prevalences uzskaites datus ietekmē: medicīniskās dokumentācijas ierakstu kvalitāte, tostarp apstiprinātās gala diagnozes precizēšana reģistros, kā arī vēlīni atklātie iedzimto anomāliju gadījumi zīdaiņiem līdz gada vecumam un visaptverošas informācijas trūkums saistībā ar grūtniecības pārtraukšanu augļa iedzimto defektu dēļ. Rezultātu analīze saistībā ar kontroles grupu, norādīja augstākas iedzimto anomāliju izredzes jaundzimušajiem ar šādiem mātes veselību raksturojošiem faktoriem: mātes vecums (OR=1,2), vēlīna antenatālā aprūpe (OR=1,1), mātes slimības (OR=1,6), tai skaitā cukura diabēts (OR=6,3), medicīniskie aborti anamnēzē (OR=1,3), mātes alkohola (OR=1,9) un psihoaktīvo vielu lietošana (OR=3,6). Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka valstī nepieciešami dažādi profilaktiskie pasākumi saistībā ar iedzimto anomāliju novēr-šamajiem riska faktoriem. Esošās veselības aprūpes sistēmas ietvaros nepieciešams uzlabot prenatālās diagnostikas un citu izmeklējumu kvalitāti saistībā ar iedzimto anomāliju savlaicīgu atklāšanu.