Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē. Promocijas darbs

Abstract

Promocijas darbs „Funkcionālā magnētiskā rezonanse galvas smadzeņu gliomu izpētē” pamatā ir veltīts divām aktuālām, līdz šim nepietiekami izpētītām gliālu audzēju problēmām: gliomu faktiskās invāzijas robeža in vivo un audzēja prolongētas attīstības atšķiršana no specifiskas terapijas izraisītiem blakus efektiem. Konvencionālās jeb strukturālās magnētiskās rezonanses (MR) metodes iespējas gliālu audzēju faktiskās izplatības noteikšanā pirms operācijas ir ierobežotas. Patoloģiskie makro- un mikroskopiskie izpētes dati liecina, ka faktiskā gliālu audzēju šūnu invāzija pastāv ārpus konvencionālos MR attēlos redzamās robežzonas. Tādējādi, plānotais audzēja ķirurģiskās izdalīšanas, apstarošanas apjoms vai izvēlētā ķīmijterapija, vadoties vienīgi no strukturālās MR datiem, var būt nepietiekama. Otrs svarīgs, līdz šim neatrisināts jautājums ir gliāla audzēja recidīva un radiācijas/ķīmijterapijas seku klīniska un radioloģiska atšķiršana, kas ir būtiski svarīga kā pacienta ārstēšanas plāna izstrādē, tā saslimšanas prognozei. Darba mērķis bija noteikt jaunu, galvas smadzeņu funkcionālu informāciju nesošu MR sekvenču - difūzijas tenzora izmeklējuma un MR spektroskopijas – iespējas, pirmkārt, gliālu galvas smadzeņu audzēju precizētā primārā radioloģiskā diagnostikā, otrkārt, terapijas izraisīto seku un prolongētas gliomas augšanas savstarpējā atšķiršanā. Pētāmo MR metožu dati izanalizēti 73 pacientiem ar tipisku gliāla smadzeņu audzēja radioloģisko ainu strukturālā MR un 77 pacientiem klīniskā un radioloģiskā remisijas periodā pēc gliomas kombinētas terapijas. Noteiktas difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvā parametra (frakcionālās anizotropijas - FA) vērtības un MR spektroskopijas metabolītu (holīna, N-acetilaspartāta, lipīdu-laktāta, mio-inozitola) vērtības un to attiecības pret kreatīnu noteiktās smadzeņu zonās, kā arī izvērtēti smadzeņu baltās vielas trakti bojātajā puslodē un salīdzināti ar pretējās puslodes normālajiem traktiem, izmantojot difūzijas tenzora izmeklējuma 3-dimensionālās traktogrāfijas metodi, krāsu kodētās FA kartes un krāsu kodētās šķiedru orientācijas kartes. Mūsu pētījumā pirmo reizi tika veikta atkārtojamības indeksa analīze gan FA, gan metabolītu attiecību mērījumiem gliālu audzēju pacientiem vairākās noteiktās galvas smadzeņu zonās – audzējā, perifokālā tūskas reģionā, kā arī distālā un pretējās puses simetriskā normālas signāla intensitātes zonā. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kvantitatīvo mērījumu dati gliomu peritumorālajā zonā atklāja patoloģiskas izmaiņas, neskatoties uz normālo signāla intensitāti strukturālajos MR attēlos. MR spektroskopijas un difūzijas tenzora izmeklējuma kombinācija ar strukturālām MR sekvencēm uzlaboja gliāla audzēja vitālo šūnu zonas un infiltrācijas robežas noteikšanu. Tika konstatēts, ka būtiskākie parametri gliāla audzēja infiltrācijas noteikšanā pa baltās vielas šķiedru gaitu ir LL/Cr vērtību pieaugums un FA samazinājums. Papildus diagnostisko vērtību var sniegt arī NAA/Cr samazinājums un Cho/Cr pieaugums. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka LL/Cr rādītāju distālā normālā signāla intensitātes zonā var lietot kā staru/ķīmijterapijas efektivitātes kritēriju, jo tas samazinās pēc saņemtās terapijas un remisijas periodā. Izmantojot kombinētu strukturālās MR, difūzijas tenzora izmeklējuma traktogrāfijas attēlu, krāsu kodēto šķiedru orientācijas un FA karšu metodi, bija iespējams atdiferencēt dažādu baltās vielas traktu bojājumu veidus un novērtēt terapijas efektivitāti.