Latvijas bērnu nieru audzēju morfoloģiskais, imūnhistoķīmiskais un ģenētiskais raksturojums. Promocijas darbs

Abstract

Primāri nieru audzēji veido aptuveni 7% no visiem pediatriskajiem ļaundabīgajiem jaunveidojumiem vecuma grupā līdz 15 gadiem. Visbiežāk šajā grupā pārstāvēts Vilmsa audzējs jeb nefroblastoma (85% no gadījumiem), tam seko nieru šūnu vēzis (3-5%), mezoblastiska nefroma (3%), nieru gaišo šūnu sarkoma, nieres rabdoīds audzējs (2%) un reti jauktas ģenēzes audzēji (2%). Precīzai histoloģiskajai diagnostikai un audzēja stadijas noteikšanai bērnu nieru audzēju gadījumā ir liela nozīme, jo ārstēšana un pacienta prognoze ļoti atšķiras atkarībā no diagnosticētā audzēja morfoloģiskā veida. Pašlaik pasaulē pediatrisko nieru audzēju gadījumā pastiprināta interese tiek pievērsta potenciāli prognostiski svarīgo imūnhistoķīmisko marķieru ekspresijas pētniecībai un zinātniskais darbs ir vērsts uz adekvātu ķimioterapijas shēmu izstrādi un izdarītās ķimioterapijas izvērtēšanas kritēriju izstrādi balstoties uz imūnhistoķīmisko atradi. Nefroblastomas gadījumā tiek pētīta vairāku potenciāli nozīmīgu marķieru ekspresija un iegūtie dati pagaidām nav viennozīmīgi interpretējami. Prognostiski svarīga ir p53 proteīna ekspresijas pakāpe, kurai ir pozitīva saistība ar anaplāzijas pakāpi un sliktāku prognozi savukārt jautājums par proliferācijas indeksa (Ki67/MIB-1) klīnisko nozīmi nefroblastomas gadījumā ir diskutabls. Atsevišķi autori atzīmē kadherīnu grupas proteīnu,WT1 proteīna, angioģenēzes marķieru un CD44 izoformu ekspresijas saistību ar nefroblastomas stadiju un prognozi. Tāpat tiek pētīta 9p21 hromosomas segmentā esošā audzēju supresora gēna CDKN2A izmaiņas saistībā ar gēna kodētā p16^INK4a proteīna ekspresijas intensitāti audzēju audos. Baltijas valstīs pagaidām nav veikti fundamentāli pētījumi, kuri apkopotu datus par pediatrisko nieru audzēju morfoloģisko spektru, līdz ar to nav veikta arī prognostiski svarīgo imūnhistoķīmisko marķieru ekspresijas pakāpes noteikšana un ģenētisko izmaiņu pētniecība audzēju audos. Šī darba mērķis ir apzināt situāciju mūsu valstī, salīdzināt histoloģiskās atradnes datus pirms un pēc imūnhistoķīmiskās izmeklēšanas, noteikt diagnostiski un prognostiski svarīgo imūnhistoķīmisko marķieru ekspresiju jaunveidojumu audos, un veikt iegūto rezultātu analīzi saistībā ar klīniskajiem datiem, kā arī veikt audzēju molekulāri ģenētisko izmeklēšanu.