Hiperhomocisteinēmija, metiltetrahidrofolāta reduktāzes polimorfisma un psihisko traucējumu saistība bērniem un pusaudžiem. Promocijas darbs

Abstract

Homocisteīnu (turpmāk - Hcy) pirmo reizi apraksta Butz and du Vigneud 1932. gadā. Paaugstināts Hcy līmenis tiek saistīts ar sirds asinsvadu saslimšanu attīstības risku (miokarda infarkts, insults), nervu caurulītes attīstības traucējumiem, komplikācijām grūtniecības laikā, kā arī ar psihiskām saslimšanām. Sākotnēji psihiatrijā Hcy pētīja saistībā ar demences saslimšanām. Taču pēdējo gadu laikā parādās dati par paaugstināta Hcy līmeņa iespējamo lomu arī šizofrēnijas saslimšanas un garastāvokļa traucējumu attīstībā. Pētījuma mērķis bija iegūt informāciju par seruma Hcy līmeni un tā izmaiņām dinamikā, kā arī par iespējamo saistību starp Hcy līmeni un metilēntetrahidrofolāta reduktāzes (MTHFR) gēna C677T polimorfismu un saslimšanas klīniskās gaitas īpatnībām bērniem un pusaudžiem ar šizofrēniju, garastāvokļa traucējumiem un salīdzināt iegūtos datus ar kontroles grupu. Pētījumā tika iekļauti 118 pacienti (20 pacienti ar nepārtrauktas norises paranoīdo šizofrēniju; 40 pacienti ar epizodiskas norises paranoīdo šizofrēniju un šizoafektīvajiem traucējumiem; 30 pacienti ar vienkāršo šizofrēniju un šizotipiskajiem traucējumiem, kā arī 28 pacienti ar afektīvajiem traucējumiem). Kontroles grupā bija 94 bērni un pusaudži. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vidējais Hcy līmenis šizofrēnijas pacientiem bija 11,94 ± 5,6 μmol/L, pacientiem ar garastāvokļa traucējumiem – 11,26 ± 3,3 μmol/L, bet kontroles grupā iekļautiem pacientiem 7,47 ± 2,9 μmol/L. Iegūtie dati liecina, ka augstāks Hcy līmenis ir vērojams pacientiem ar smagāku šizofrēnijas saslimšanas gaitu (nepārtrauktas norises paranoīdā šizofrēnija (13,9 ± 5,2 μmol/)L, epizodiskas norises paranoīdā šizofrēnija, šizoafektīvi traucējumi (13,29 ± 6,5 μmol/L)) (r = 0,56; p < 0,01). Šajās divās pacientu grupās statistiski ticami augstāks Hcy līmenis bija pacientiem, kuriem bija gēna MTHFR mutācijas C677T nesēji heterozigotiskā formā (r = 0,58; p<0,01). Pārējās pētāmajās pacientu grupās netika konstatēta Hcy līmeņa izmaiņas atkarībā no esošā genotipa. Tāpat tika konstatēts, ka Hcy līmenis būtiski augstāks ir pacientiem gan ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, gan afektīviem traucējumiem, kuriem saslimšanas gaita bija smagāka, noritēja ar izteiktāku afektīvo piesātinājumu (bija augstāks trauksmes līmenis). Iegūtie dati liecina par sakarību, kas pastāv starp MTHFR gēna polimorfismu un Hcy līmeni, kā arī ar šizofrēnijas spektra traucējumu gaitas veidu. Pētījuma rezultāti ļaus daudz precīzāk prognozēt šizofrēnijas spektra traucējumu klīnisko formu un gaitu jau pirmajā saslimšanas epizodē. Tiem pacientiem, kuri ir MTHFR gēna T alēles nesēji homozigotiskā vai heterozigotiskā formā prognozējama smagāka saslimšanas gaita, kā arī nepieciešama rūpīga medikamentu izvēle, regulāra somatiskā veselības stāvokļa kontrole iespējamo medikamentu blakņu kontrolei, jo viņiem pastāv palielināts risks veselības traucējumu attīstībai, kas saistīti ar paaugstinātu Hcy līmeni.